Līdzīgi kā pirms pieciem gadiem Latvijā tika ieviesta digitālā jeb ciparu televīzija, citviet Eiropā tādus soļus sper radio. Latvijā gan pāreja uz digitālo radio pagaidām netiek plānota, jo tam nav ne stratēģijas, ne finansējuma. Taču Eiropas Raidorganizāciju apvienības Radio un mūzikas nozares vadītājs Kristians Vogs (Christian Vogg) ir pārliecināts – pēc desmit piecpadsmit gadiem digitālais radio būs ikdiena. Ar Kristianu Vogu sarunājās Māra Rozenberga.
- Voga kungs, esiet sveicināts „New Radio Day 2015” konferencē Rīgā! Tiem, kuri šo sarunu dzirdēs FM viļņos, - kas īsti ir digitālais radio un kāpēc tā ir nākotne?
- Sakot „digitālais radio”, es runāju par virszemes apraides digitālo radio. Skaņa tāpat nonāk līdz radio kā pa FM viļņiem, tikai tas notiek caur ciparu tehnoloģiju. Digitālajam radio ir daudz priekšrocību. Pirmkārt jau, labāka skaņa. Otrkārt, vienā spektrā var savietot vairāk programmu nekā FM viļņos, un tas ir pievilcīgi raidsabiedrībām. FM viļņos konkrētā spektra daļā ir vieta varbūt divām vai trim radio stacijām, kamēr digitālā platformā šajā pašā spektra daļā var savietot četras vai piecas reizes vairāk staciju. Raidsabiedrībām tas ir izdevīgi arī tāpēc, ka digitālā pārraide ir daudz lētāka nekā analogā. Digitālais radio piedāvā arī dažādus papildus pakalpojumus. Piemēram, bez parastās programmas pa to pašu kanālu var pārraidīt arī citus datus, piemēram, jūs varat redzēt albuma vāciņu, raidījuma vadītāja attēlu vai interneta adresi.
Tā ir nākotnes tehnoloģija, bet tā patiesībā jau pašlaik funkcionē daudzviet Eiropā. Piemēram, Norvēģija 2017.gadā vispār atteiksies no FM apraides. Tāpat ciparu radio tehnoloģijas ir ļoti attīstītas arī Lielbritānijā, Šveicē, Dānijā un Vācijā.
- Gribēju jums jautāt tieši par Norvēģiju, jo ziņa par valsts lēmumu atteikties no FM apraides daudziem bija pārsteigums. Norvēģija ir pirmā valsts pasaulē, kas to plāno darīt, bet ko tas nozīmē Eiropas radio industrijai kopumā?
- Tas ir sākums, bet norvēģi ir tālu priekšā. Viņi visu izdarīja pareizi – pirms gandrīz desmit gadiem viņi izstrādāja labu plānu, kā pārveidot valsts radio industriju no FM uz digitālo pārraidi, un izstrādāja izmērāmus kritērijus. Tas ir ļoti svarīgi, jo Norvēģijas iedzīvotāji netika pārsteigti nesagatavoti. Viens no mērķiem, ko viņi sev uzstādīja, bija vairāku gadu laikā panākt, ka vismaz puse lietotāju klausās digitālo, nevis analogo radio. Ar digitālo radio Norvēģijas gadījumā tiek saprasts gan virszemes apraides digitālais radio, gan tiešsaistes radio. Viņi sasniedza šo mērķi 2014.gada beigās un nolēma iet uz priekšu. Vēl kāds noteikums bija – atrast risinājumu radio klausāmībai automašīnās. Jo ļoti daudzi radio klausās, tieši braucot automašīnā. Viņi vērsās pie auto industrijas, paredzēja iespēju lietotos auto aprīkot ar adapteriem, bet visās jaunajās automašīnās, ko pārdod Norvēģijā, ir jābūt radio, kas darbojas DAB+ apraides standartā. Trešais noteikums bija: raidsabiedrībām ir jāpiedāvā jaunas programmas. Un tas nostrādāja ļoti labi. Ne vien komerciālās radiostacijas, bet arī Norvēģijas sabiedriskais radio izveidoja jaunas programmas, un –
kas ir pats interesantākais – līdz ar jaunu, pilnībā digitālu kanālu izveidi, cilvēki vairāk sākuši klausīties radio. Lai gan kopumā Eiropā radio vidējais klausīšanās ilgums ik gadu samazinās par apmēram 2%, Norvēģijā un arī Dānijā šī tendence ir pretēja. Radio kļūst pievilcīgāks, jo tas piedāvā vairāk satura.
- Taču, piemēram, Zviedrija neseko šim kaimiņvalsts solim. Vai tiešām digitālais apraides standarts ir vienīgā nākotne? Vai arī Latvijā ar laiku būtu uz to jāpāriet?
- Es tā ceru. Jo tā patiešām ir nākotnes tendence. Katrai valstij, protams, ir savi noteikumi. Zviedrijā, cik zinu, komerciālās radiostacijas vēlas pāriet uz digitālo formātu, jo tas ir vienīgais veids, kā raidīt visā valstī un tādējādi gūt lielāku peļņu. Arī sabiedriskais radio gribētu pāriet uz digitālo pārraidi.
Zviedrijā galvenā cīņa ir par frekvenču spektra izmantošanu. Telekomunikāciju uzņēmumi vēlas sev iegūt pēc iespējas vairāk no augsto frekvenču joslas, lai to izmantotu mobilajiem sakariem un datu pārraidei, tādējādi palielinot peļņu, un radio tiek bīdīts uz aizvien zemākām frekvencēm. Tātad Zviedrijā tā ir cīņa par frekvencēm.
Turklāt, kā esmu dzirdējis no zviedru kolēģiem, publiskajā telpā par pāreju uz digitālo radio cirkulē daudz nepatiesu apgalvojumu. Bet es esmu optimists un ceru, ka arī Zviedrijā izdosies atjaunot ieceri par pāreju uz digitālo radio pārraidi. Nav jau alternatīvu – visa Eiropa pāries uz digitālo radio nākamo desmit līdz piecpadsmit gadu laikā.
- Vai jūs varētu paskaidrot, kā šī pāreja uz digitālo pārraidi skartu vienkāršo radio klausītāju, kurš ikdienā klausās radio FM viļņos?
- Ja jums ir FM radio, vairumā valstu pagaidām nekas nemainīsies, jo kādu laiku radio tiks translēts vienlaikus gan analogajā, gan digitālajā apraides formātā (simulcast phase). Bet, ja pērkat jaunu radio aparātu, es ieteiktu izvēlēties tādu, kas darbojas gan FM, gan DAB+ formātā. Tādu ierīču šobrīd tirgū jau ir ļoti daudz, un tās nemaksā lielu naudu.
Zinu, ka Vācijas tirgū šādi aparāti nopērkami, sākot no 20 eiro. Klausītājiem jau neinteresē, kādā formātā radio signāls pie viņiem nonāk, viņus interesē saturs. Un šādi hibrīdradio šo problēmu atrisina.
Vēl kāda lieta, ko cenšamies panākt – lai arī mūsdienu viedtālruņi tiktu apgādāti ar radio uztvērēju – vēlams gan FM, gan DAB+ apraides standartā. Tas ļautu izvairīties no radio straumēšanas internetā, par ko nākas maksāt. Aptaujas rāda, ka cilvēki labprāt šādu iespēju izmantotu, ja vien viedtālruņu ražotāji to piedāvātu.
