Zināmais nezināmajā

Varas izjūta: cilvēki kļūst nežēlīgi, kad to rokās nonāk kontrole pār citiem

Zināmais nezināmajā

Pētniece: Mums ir paveicies, ka mums ir zaļas pilsētas

Džeimsa Veba teleskops palīdz atklāt Visuma dzīles

Džeimsa Veba teleskops veiksmīgi sasniedzis Lagranža otro punktu. Kas tālāk

Džeimsa Veba teleskops pirmdienas, 24. janvāra, vakarā veiksmīgi sasniedza Lagranža otro punktu un iegāja orbītā ap to, pavēstīja NASA.  Pēc galamērķa sasniegšanas būs jākalibrē jeb jāregulē dažādi teleskopa instrumenti, un tikai pēc aptuveni pusgada tas sāks darboties pilnvērtīgi, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja Suntažu observatorijas saimniece un portāla starspace.lv redaktore, amatierastronome Anna Gintere.

“Vispirms [kalibrēs] vienu instrumentu, pēc tam citu, jo tiem ir jāatdziest līdz temperatūrai, kura nepieciešama, lai tie varētu pilnvērtīgi darboties. Tas ir infrasarkano staru teleskops, tātad tam ir jādarbojas un jāuztver Visuma siltums,” skaidroja amatierastronome. 

“Lai varētu pilnvērtīgi strādāt un darboties, būs jāgaida vismaz pusgads, līdz varētu teikt, ka sāksies zinātniskā fāze,

bet es domāju, ka tajā laikā, kad notiks instrumentu kalibrācija, gan jau NASA iepriecinās mūs ar kādu kripatiņu informācijas un ieskatu tajā, kas būs sagaidāms,” viņa norādīja. 

Kāpēc Lagranža otrais punkts

Lagranža jeb L2 punkts teleskopa galamērķim nebija izvēlēts nejauši. “Zemes un Saules savstarpējā riņķošanas orbitālajā sistēmā ir vairāki punkti, kuros var novērot tādu kā līdzsvaru. Ja noliekam tur objektu, nepieciešams pielikt ļoti, ļoti nelielu darbu, lai šo objektu noturētu šajā orbītā,” stāstīja Gintere.

“Tur būs nepieciešams mazāk degvielas, lai to noturētu orbītā, un praktiski tas nozīmē to, ka Džeimsa Veba teleskops varēs darboties ilgāku laiku,”

viņa piebilda un norādīja, ka pašreiz teleskopa plānotais darbības ilgums ir līdz 10 gadiem, taču, kā liecina pieredze ar Habla teleskopu, tas varētu kļūt garāks un ilgt pat vairākas desmitgades. 

Tāpat Lagranža punkts ir svarīgs temperatūras uzturēšanas dēļ. “Lagranža otrais punkts atrodas prom virzienā no Saules, aptuveni pusotru miljonu tālāk Visuma virzienā. Tas ir izvēlēts tāpēc, ka Džeimsa Veba teleskopam jāstrādā aukstumā, un šajā attālumā teleskops ar savu vairogu aizsedz gan Sauli, gan Zemes siltumu un Mēness siltumu,” skaidroja Gintere. 

Pirmās bildes nebūs nekas graujošs

Viņa uzsvēra, ka iespējas un zināšanas, ko varēsim iegūt ar Džeimsa Veba teleskopu, šobrīd pasaulē ne ar vienu citu teleskopu nav iespējams iegūt, taču jāsaprot, ka līdz tam paies laiks. 

Neskatoties uz zinātnisko nozīmi, Gintere ieteica nelikt milzīgas cerības uz pirmajām bildēm, kas tiks publicētas:

“Pirmās publiskās bildes, kas varētu parādīties, noteikti nebūs nekas tāds graujošs, uz ko mēs ceram, ka pēkšņi viss Visums atklāsies pilnīgi jaunā gaismā.”

“Zinātniekiem tas noteikti būs pilnīgi jaunā gaismā, bet publikai es ieteiktu piezemēt savu gaidīšanu attiecībā uz to, cik grandiozus attēlus mēs sagaidīsim,” viņa piebilda.

KONTEKSTS:

Gadu mijā risinājās būtisks notikums Visuma izpētē – veiksmīgi savā misijā devās kosmosa izpētēs vēsturē lielākais teleskops, kura uzdevums būs palīdzēt rast atbildes uz fundamentāliem jautājumiem un pamanīt pašus tālākos Visuma objektus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt