Pirms trīs gadiem ASV specdienestu analītiķis Edvards Snoudens apstiprināja to, ko iepriekš citi nojauta. Elektroniskā komunikācija tiek novērota visplašākajā mērogā. Kopš tā laika pieņemti daži ierobežojoši likumi, taču, kā nesen atzina Snoudens, nav mainījies specdienestu idejiskās darbības veids.
"Nacionālā drošības aģentūra un izlūkošanas dienesti kopumā ir fokusējušies uz informācijas vākšanu, kur vien viņi to var izdarīt ar jebkādiem līdzekļiem.
Viņi tic, ka rīkojas pareizi, jo kalpo nacionālajām interesēm. Iznākumā informācija tiek vākta par ikvienu, jo tas ir vienkāršākais un, viņuprāt, efektīvākais veids," to sacīja Snoudens intervija "The Guardian" 2013. gadā.
Šobrīd ASV bāzētie soctīkli, pirmām kārtām "Facebook", gandrīz tiešsaitē sniedzot informāciju specdienestiem. To pašu varot teikt par "Gmail". Citi to dara pēc nesarežgītas autorizācijas.
Līdz ar to pieprasījums pēc aizsardzības no svešām acīm un ausīm pēdējos piecos gados ir tā audzis, ka uz to reaģē tehnoloģiju ražotāji.
"Latvijā jau piedāvā telefonus "silence cirkle", kur jūs nenoklausīsies neviens specdienests, un "proton mails", kas jau kriptē informāciju," norāda datortehnoloģiju eksperts Aldis Ērglis.
Ierindas lietotājs var sākt ar iespējami sarežģītu paroli savam kontam, lai to neuzlauž datu vai identitātes zagļi. Savukārt no valdības "lielā brāļa" uzmanības var izsargāties, vienīgi nelietojot soctīklus vispār.
"Cilvēki daudz laika velta domām par fizisko drošību, liek šķūnītim arvien lielāku krampatslēgu, bet jādomā arī par virtuālo drošību, jāmeklē, kādi jauni drošības risinājumi ir pieejami," teica Ērglis.
