Latvijā militāro tehnoloģiju industrijas uzņēmumi strādā dažādās jomās.
"Visbiežāk runājam par dažādiem inženiersistēmu integrētājiem, ražotājiem, infrastruktūras attīstošiem uzņēmumiem, kritiskās infrastruktūras uzturētājiem. Otrs bloks ir viss, kas ir saistīts ar dažādu sistēmu, transporta sistēmu ražošanu un uzturēšanu – gaiss, jūra, zeme," stāstīja Egle.
"Mēs noteikti varam runāt arī par sakaru, komunikāciju sistēmām, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju uzņēmumiem, kas atbalsta visu, kas notiek kibertelpā, arī kosmiskā telpā – satelīttehnoloģijas un tā tālāk. Un vēl viena mūsu sadaļa ir individuālais ekipējums, viss tas, kas ikdienā vajadzīgs karavīram, lai viņš būtu spējīgs funkcionēt," viņa turpināja.
Egle atzina, ka lielajā pasaules kopainā Latvija neizceļas ar masu produktu ražošanu, jo milzīgu lielo industriālo ražotāju, kas darbotos militārajā industrijā, Latvijā nav. Tas gan nenozīmē, ka mums nav ar ko lepoties.
"Tas, kur mēs šobrīd esam visaktīvākie, ir labi zināms, kas šobrīd ir palīdzējis arī mūsu draugiem Ukrainā. Tie ir droni.
Tas, kas šobrīd ir ļoti vajadzīgs Ukrainā, – noteikti ir dažādi energorisinājumi, – tie ir ģeneratori. Noteikti tās ir dažādas sakaru sistēmas, IT sistēmas. Tāds viens atsevišķs un ļoti karsts darba lauks ir arī kibertelpa, kur šobrīd mūsu uzņēmumiem ir vislielākā slodze," stāstīja Egle.
Savukārt Garisons piebilda: "Lai palielītos, es teiktu, ka tas ir arī mūsu izstrādātais drons "Pingvīns", kas tiek plaši pielietots Ukrainā. Mēs visi esam dzirdējuši, ka "Bayraktar" visi liela un tamlīdzīgi, bet trofeju izstādē mūsu "Pingvīns" bija blakus "Bayraktar", tā kā mums ir ar ko lepoties."
Otrajā vietā aiz droniem Latvijas militārās industrijas tehnoloģiju sasniegumu sarakstā viņš ierindoja jauno 5G tehnoloģiju.
"Otra lieta, ar ko esam priekšā, ir 5G.
Faktiski mēs esam izveidojuši testa poligonu un spējuši saslēgt jau vairākas bezpilota mašīnas, ja tā varētu teikt, un vadīt tās attālināti – pat 30 kilometru attālumā no tā atrašanās vietas. Tas ir devis mums diezgan daudz priekšrocību, pat ASV kolēģi ir braukuši šeit un ir ieinteresēti turpināt sadarbību, un NATO," stāstīja Garisons.
Viņš vērsa uzmanību arī uz inovācijām, piemēram, sauszemes bezpilota mašīnu "Natrix", kas radās grantu programmā un tiek pilnveidota.
Egle savukārt atgādināja arī par vienkāršāku, bet tik ļoti vajadzīgu militāro ekipējumu – militārajām degvielas kannām, ar kurām Latvija un Valmiera pazīstama visā pasaulē.
"Mēs viennozīmīgi varam būt gandarīti par to, ka katrā pasaules tirgū noteikti ir divējādas pielietojamības Latvijā ražoti produkti, kas nes Latvijas vārdu – ir pāri pār 40 valstu, kas pazīst mūsu slavenās, labās militārās kannas no "VALPRO".
Arī viņi [Valmierā] tagad strādā pilnā jaudā, jo tad, kad reāli notiek krīze, lai mēs kaut kur pārvietotos, mums vajag šīs vecās, labās kannas," viņa vērtēja.
Vienlaikus militārā industrija Latvijā tiek attīstīta ne tikai tāpēc, lai pārsteigtu pasauli ar inovācijām un veiksmīgiem produktiem. Pirmkārt, tā nepieciešama mūsu pašu Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
"Pirmkārt, tas ir bruņoto spēku nodrošinājums, jo mūsu gadījumā mēs īsti nevaram atļauties vienmēr nopirkt tās dārgās sistēmas, ko saražo lielās valstis, kas prasa gan lielu cilvēku resursu, gan finanšu resursu. Tādēļ mēs esam panākuši risinājumus, kas ir krietni lētāki, kas ir adaptēti mūsu vajadzībām, jo mūsu purvi un meži tomēr ir citādāki, nekā daudzas valstis plāno savus bruņotos spēkus," skaidroja Garisons.
Viņaprāt, mums ir būtiski attīstīt šo inovāciju jomu, jo redzams, ka mūsu mazie uzņēmumi ļoti labi var radīt dažādas jaunas idejas.
Savukārt Egle piebilda, ka Latvijai vēl liels darbs priekšā, lai krīzes gadījumā spētu sevi nodrošināt.
"Uzdevumi, kas mums nākotnē būs jārisina, pirmkārt, saistīti ar uzņēmumu darbības nepārtrauktību, lai mēs ārkārtas situācijās noturētos, lai kibervide visu mūsu ražošanu, automatizāciju un digitalizāciju nenoliktu vienā brīdī pie vietas. Tas ir jautājums arī par izejvielu pieejamību, par materiālu pieejamību un mūsu tehnoloģiskās bāzes attīstību kopumā," viņa secināja.
