"Mana darbības sfēra līdz šim nav bijusi saistīta ar biomateriāliem. Tas, ar ko esmu nodarbojies pēdējos desmit gadus, esmu nodarbojies ar metabolītu un metabolisma pētījumiem. Metabolīti ir vielas, kas piedalās vielmaiņas ķīmiskajās reakcijās.
Mērot šos metabolītus, mēs varam iegūt ļoti daudz informācijas par to, kas notiek ar bioloģijas sistēmu, piemēram, organismu vai šūnām," stāstīja Kristaps Kļaviņš.
Viņš Austrijā ieguva doktora grādu un pēc tam darbojās kā analītiskais ķīmiķis un zinātnieks Insbrukā. Bet pēdējos trīs gadus viņš strādāja vienā no pasaulē vadošajiem institūtiem biomedicīnas jomā – Molekulārās medicīnas centrā Vīnē. Latvijā nolēma atgriezties pēc ģimenes pieauguma un brīdī, kad ārvalstīs bija guvis pietiekamu pieredzi.
"Mans personīgais mērķis bija kļūt par grupas līderi, ko es veiksmīgi esmu izdarījis. Šobrīd aktīvi darbojos akadēmiskajā karjerā un strādāju ar studentiem. Un vēl es gribētu izmainīt veidu, kā šobrīd cilvēki izvērtē vai nosaka biomateriālu drošību vai piemērotību organismam. Radīt sistēmu, kas ir balstīta uz metabolīta mērījumiem, kas ir balstīta uz šūnām. Tas ļautu precīzāk paredzēt, vai izgatavotie biomateriāli ir piemēroti tālāk klīniskajiem pētījumiem," stāstīja Kļaviņš.
Pēc viņa teiktā, metabolīta pētījumi ir joma, kas Latvijā šobrīd attīstās. Viņš cer, ka drīzumā būsim Eiropas līmenī.
Latvijā atgriezies ir arī Antons Sizovs. Šobrīd viņš ir biomateriālu preklīniskās izvērtēšanas grupas vadītājs.
"Sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti, kura izstrādās biomateriālus kaulaudu veidošanai, es tos materiālus pētīšu – šūnās, šūnu kultūrās, bioloģiskās sistēmās, lai saprastu, vai tie materiāli strādā, vai tie ir kaitīgi vai toksiski, vai piemēroti izmantošanai medicīnā. Un, kad ir skaidrs, ka materiāli ir piemēroti, tad pētīsim, kā šie materiāli palīdz mūsu šūnām darīt to, kas ir jādara, – koordinēt kaulu veidošanās procesu," klāstīja Sizovs.
Viņš 2006. gadā ieguva bakalaura grādu Latvijas Universitātē un pēc tam devās uz ASV, kur iestājās doktorantūrā un mācījās polimēru ķīmiju. Pēc tam pētījis un izstrādājis biomateriālus un medicīnas implantus. Sizovs vienmēr esot zinājis, ka kādā brīdī atgriezīsies Latvijā. Tad, kad jutīs, ka ieguvis pietiekami lielu pieredzi.
"Es domāju, ka man ļoti labi sanāks pastrādāt arī Latvijā. Pirmkārt,
es gribētu izveidot konkurētspējīgu grupu, kura nodarbotos ar zinātni un būtu slavena visā pasaulē. Protams, lai tā zinātne, ar kuru nodarbojamies, ir noderīga praktiski.
Lai varam izstrādāt materiālus, kas palīdzētu cilvēkiem ar kaulu problēmām. Es teiktu, ka Latvijas priekšrocība ir tā, ka mēs esam maza valsts. Mēs viens otru pazīstam, varam pāriet pāri ielai un paprasīt ekspertīzi kādam citam cilvēkam, kurš strādā citā jomā, un viņam varbūt ir idejas, par kurām es nekad nebūtu iedomājies. Tādā ziņā Latvija ir ļoti konkurētspējīga," uzskata zinātnieks.
Sizovs uzskata, ka biomateriālu jomā Latvija ir augstā līmenī, un Biomateriālu ekselences centrs ir ļoti veiksmīgs projekts, kas palīdz Latvijas zinātnei pacelties jaunā līmenī. Lai Latvija būtu interesanta arī citiem zinātniekiem – gan tiem latviešiem, kas aizbraukuši, gan ārvalstu zinātniekiem –, ir jāpiedalās starptautiskās konferencēs un konkursos, lai parādītu, ko mēs šeit Latvijā darām.
"Pavasarī sākām aktīvi šos pētniekus meklēt, un tagad viena daļa jau ir ieradusies, tajā skaitā gan Kristaps, gan Antons. Par to mums ir liels prieks, ka mums ir izdevies šādus augstas klases zinātniekus, kuri apguvuši zināšanas gan Austrijā, gan ASV, importēt Latvijā, atvest šīs zināšanas uz Latviju, un tas mums palīdzēs. Pagājušajā nedēļā ieradās arī viens doktorants no Indijas, nedaudz pēc Jāņiem būs [vēl viens zinātnieks] no Ķīnas. Tāpat būs no Izraēlas, Turcijas, no Grieķijas. Principā no visas pasaules būs jauni zinātnieki," stāstīja Ločs.
Projekts darbojies aptuveni vienu gadu un šajā laikā ap sevi pulcējis vairākus pieredzējušus zinātniekus. Projektā apvienojušies vairāki partneri, tostarp Organiskās sintēzes institūts, Rīgas Stradiņa universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte (RTU).
