ĪSUMĀ:
- Santa Reine pameta darbu veikalā, lai iesaistītos kapsētu digitalizācijā, – viņa pārbauda uzmērītās kapa vieta dabā un tās fotografē.
- Santa, kura pati zaudējusi mammu četru gadu vecumā, neizprot, kādēļ jaunieši mūsdienās neapmeklē tuvinieku kapus.
- Pašreiz Latvijā ir digitalizētas 478 kapsētas lielākajā daļā novadu, digitalizē arī Lietuvā, Anglijā un Francijā.
- Daudziem kapu digitalizācija palīdz atklāt tālāku un tuvāku radu kapavietas, kas līdz šim bijušas nezināmas.
Dus arī verdzene
Mūsu gide kapsētu digitalizācijā ir Santa Reine. Savulaik viņa šai projektā iesaistījās tikai daļēji, bet vēlāk pameta pārdevējas darbu un nu jau "cemety.lv" ir viņas pilnas slodzes darbs. Santas uzdevums ir pārbaudīt, vai pēc mērnieku darba visas uzmērītās kapa vietas dabā tiešām arī atrodamas, pārbaudīt katra apbedītā vārdu, uzvārdu, dzimšanas un miršanas datus. Un nobildēt kapa vietu.
Tieši pati darbošanās raisa vislielāko interesi. Santa gan cenšas cilvēkus, kuri kapsētu kopj, uzrunāt pirmā. "Nu, kaut vai sasveicinoties. Un es pastāstu, ko es daru." Santa saka, ka pret mirušajiem izturas ar lielu cieņu, bet tieši labākas bildes dēļ nereti nākas iekāpt svaigi nogrābtās smiltīs vai uz kapa apmales, jo ziedi aizsedz redzamību. Taču ir nācies saskarties pat ar agresiju. "Kāpēc jūs bildējat? Salaspils kapos man bija situācija, kad likās – gāzīs pa galvu! Es skaidroju un saku – pašvaldības pasūtījums. Tad atvainojas. Bet tā – pieklājīgi pajautā tikai retais".
Sākotnēji Santa ļoti pārdzīvojusi. Sēdējusi un runājusi ar tuviniekiem. Ieriķos kādu gados vecu kapu apmeklētāju pat pati vedusi uz mājām. "Aizbraucam un skatāmies – somiņas nav! Palikusi kapos. Nu ko? Griezu apkārt auto un braucām pēc somiņas!" Bail Santai nav. Taču viņa novērojusi to, ka pašā dienas vidū pēkšņi kapos iestājas liels klusums. Koki beidz šalkt. Nav dzirdama ne skaņa. Tāds dīvains laiks. Citā kapsētā kāds apmeklētājs norādījis, ka vārtus nedrīkstot aiz sevis vērt ciet. Jāatstāj vaļā, lai zina, ka kāds atnācis. Bezgala interesanti ir arī uzraksti uz kapa plāksnēm un pieminekļiem. Tā Lēdurgas kapos dus "Mīļā māte, verdzene un vecāmāte". Citviet piemineklis tā apaudzis ar sūnu, ka jau veidojas gluži vai cits skats un cita doma. Vēl uz kādas plāksnes lakoniski rakstīts "Paldies, ka atnāci".
Mammas bēres bērnībā
"Tagad jauniešus kapos gandrīz nemana. Man to grūti saprast," saka Santa Reine. "Tu dzīvo vecmāmiņas mājā un nevari vismaz dažas reizes gadā viņu apciemot un kapu sakopt? Nav jau jānāk katru nedēļu. Bet vismaz dažreiz." Ir kapi, kurus grūti fotografēt digitālā projekta ietvaros, jo tie aizauguši ar zāli un smilgām. "Ir jau vietas, kur kapus vismaz appļauj. Zina, ka neviens tur nenāk. Tad pašvaldības darbinieki paši vismaz vasarā zāli nopļauj."
Pirms digitalizācijas pašvaldība informē iedzīvotājus, ka noteiktā dienā tiks veikta attiecīgās kapsētas fotografēšana. Daudzi vēlas to zināt un sakopt tuvinieka kapu, lai vienīgajā bildē, kas atrodama portālā, uz kapa nav sabirušas lapas un lai vāzē ir svaigi ziedi. Ir cilvēki, kuri vaicā, kādēļ bildēts rudenī. Taču Santa Reine, šo bilžu autore, atsmaida. "Nu kas tad rudenim vainas?" Kapus nebildē lietū un sniegā, tikai labos laika apstākļos. Pati Santa uz kapiem gājusi jau kopš bērnības. Četru gadu vecumā viņa zaudēja mammu. Brālītim tolaik nebija pat divi gadi: "Es pat bēres atceros. Un to, ka neļāva pie zārka iet klāt. Bērnībā vecmāmiņas mani uz kapiem veda."
Santas mammas kapsēta vēl nav digitalizēta. Viņa savas mammas kapu apciemo bieži. Šobrīd, kad daudzi mirušie tiek kremēti, īpaši aktuāls ir jautājums, vai šajā sistēmā redzami arī kremēto cilvēku vārdi un uzvārdi? Uzņēmuma vadītājs Miks Blate skaidro: "Sistēmā ir iespējams piefiksēt kremētos apbedījumus. Kapsētas kartē šādi apbedījumi ir redzami ar urnas simbolu (līdz ar to arī uzreiz pamanāmi gan kapsētu pārvaldniekam, gan iedzīvotājiem). Runājot par vēsturiskajiem apbedījumiem – ja kapsētu grāmatās ir piezīmes par to, ka apbedījums ir urna, tad arī sistēmā tas būs redzams. Jaunos apbedījumus kapsētu pārvaldnieki var reģistrēt ar pazīmi, ka tā ir urna – arī tad kremētie apbedījumi ir atpazīstami. Ja iedzīvotāji "pa kluso" aprok kādu urnu kapos, tad šādus gadījumus ne mums, ne kapsētu pārvaldniekiem nav iespējams piefiksēt." Informācija par digitalizētajām kapsētām tiek regulāri papildināta.
Arī Lietuvā, Anglijā un Francijā
Pašreiz Latvijā ir digitalizētas 478 kapsētas lielākajā daļā Latvijas novadu. Digitālajā kartē ir iespējams redzēt precīzas kapsētu atrašanās vietas. Šo gadu laikā ģeogrāfija ir paplašināta. "Sešus gadus jau aktīvi strādājam Lietuvā, arī te tiek vai jau ir digitalizētas 456 kapsētas. Arī Latvijas iedzīvotāji, kuriem ir seni radi Lietuvā, var atrast savus senčus portālā. Tur pieejami dati par visām digitalizētajām Lietuvas kapsētām. Ilgtermiņā skatāmies uz sadarbību arī ar citām valstīm: pirmās kapsētas ir digitalizētas arī Anglijā, Ukrainā un Francijā," stāsta Blate.
Taču viena lieta ir oficiālā statistika. Otra lieta – reālais apbedījumu skaits. Blate turpina: "Kopš 2013. gada esam digitalizējuši aptuveni 30% no visām "oficiālajām" Latvijas pašvaldību kapsētām, kas kopskaitā ir aptuveni 1750. Tomēr ir ļoti daudzas baznīcu kapsētas, aizmirstas kapsētas, nelielas kapsētas, par kurām īsti neviens neatbild. Pirms pāris gadiem apkopojām paši informāciju par Latvijas kapsētām un mums izdevās atrast vairāk nekā 4500 kapsētas. Līdz ar to no Latvijas kapsētām digitalizēti tikai 10–11%, kas nozīmē, ka darbu vēl ir ļoti daudz."
Paši rēķina, ka vismaz vēl 10 gadi nepieciešami, lai digitalziētu visas kapsētas. Par savu darbu saņem arī tuvinieku pateicību. Santa stāsta: "Mums tiek rakstītas pateicības vēstules. Cilvēki saka paldies, ka atraduši kara laikā zudušos un ka nu zina, kuros kapos viņi atdusas". Uzņēmuma vadītājs Blate papildina: "Mums ir daudz piemēru, kad iedzīvotāji raksta mums pateicības par paveikto darbu, jo ir atraduši ne tikai attālu radu apbedījuma vietas, bet arī brāļu, māsu, vecāku un vecvecāku kapus. Viens no spilgtākajiem piemēriem bija, kad zvanīja kungs gados un teica, ka visu dzīvi ir meklējis sava tēva apbedījuma vietu, kurš bija leģionārs, bet nevarēja atrast. Izmantojot mūsu portālu, viņš atrada, ka tēvs pieminēts uz Lestenes kapsētas piemiņas sienas. Mēs viņam iedevām Lestenes kapsētu pārvaldnieku kontaktus, līdz ar to viņš arī noskaidroja sava tēva – leģionāra miršanas un apbedīšanas apstākļus."
Apglabātās kapu grāmatas
Miks Blate atgādina, ka kapsētu uzturēšana un apsaimniekošana primāri ir pašvaldību pārziņā: "Bieži pašvaldības nemaz īsti nezina, cik lielas ir kapsētas, cik apbedīto personu ir kapsētās, kādā stāvoklī ir apbedījuma vietas, kuras ir atbildīgās personas vai īpašnieki apbedījuma vietām, kur un kādas personas apbedītas. Laikam ejot, informācijas paliek arvien mazāk. Mēs palīdzam šo informāciju apkopot, sakārtot, strukturēt: uzmērām kapsētas teritoriju, piefiksējam katru apbedījuma vietu, uzrakstus uz pieminekļiem, digitalizējam esošās kapsētu grāmatas un arhīvu dokumentus, tādā veidā apkopojot visu informāciju vienā sistēmā ar detalizētu karti. Šo pakalpojumu apmaksā pašvaldības (arī baznīcas, jo sadarbojamies ar vairākām draudzēm), bieži piesaistot arī Eiropas līdzfinansējumu. Pašvaldību atbildīgie darbinieki tiek arī apmācīti darbam ar sistēmu, lai varētu uzturēt un papildināt datus."
Kad dati ir apkopoti, tos publicē vienotajā portālā. "Dati ir pieejami jebkuram iedzīvotājam, līdz ar to arī iedzīvotāji var iesaistīties senu apbedījumu, apbedījumu bez pieminekļiem atpazīšanā un informācijas papildināšanā. Gadā mēs saņemam aptuveni 5000 ziņojumus no iedzīvotājiem, kuri iesaistās: precizē un papildina pieejamos datus. Līdz ar to dati kļūst precīzāki un pilnīgāki," skaidro Blate.
Digitalizācijas gaitā darbinieki saskārušies pat ar situāciju, kad, aizejot mūžībā ilggadējai kapu pārzinei, viņas mūža darbs – kapu grāmata, kurā atzīmēti visi apbedījumi un apbedīto cilvēku dati, tiek ielikta līdzi zārkā. Un viss. Var teikt, ka pati būtiskākā informācija tiek aprakta līdz ar tās uzturētāju un vācēju. Taču nākas saskarties arī ar totālu nevēlēšanos sadarboties. "Diemžēl, ir arī kapsētu pārvaldnieki, kuri ir kategoriski pret kapsētu digitalizēšanu, jo tad informācija visiem iedzīvotājiem būs pieejama un redzama. Līdz ar to nebūs iespēja "pa draugam" piešķirt nezināmās apbedījuma vietas, "ierādīt" esošu apbedījuma vietu citiem īpašniekiem, veidot savu lokālo biznesiņu. Ja pašvaldības vadība uz to piever acis, tad šādā novadā kapsētu digitalizēšanu uzsākt neizdodas," stāsta Blate.
Lai gan pārsvarā digitalizācija notiek par pašvaldību naudu, vairākas kapsētas digitalizējis uzņēmums pats. "Ir vairākas kapsētas, kuras paši esam digitalizējuši. Piemēram, Rīgas Brāļu karavīru kapus, Pokrova kapus, vairākas karavīru kapsētas. Pašreiz strādājam arī pie Rīgas Lielajiem kapiem. Mums ir pieejami dati par Rīgas Lielajos kapos apbedītajām vairāk nekā 20 000 personām, datus pakāpeniski digitalizējam," norāda Blate.
Santa Reine uzskata, ka šis projekts palīdz ļoti daudziem: "Tik daudzi tagad veido savas dzimtas kokus. Meklē piederīgos. Meklē radiniekus. Nu, kaut vai vēlas uzzināt, kur atdusas savulaik mīļš skolotājs... Nav jāzvanās pa arhīviem vai kādām kapu pārvaldēm! Ir 21.gadsimts. Vienkārši ieej un sameklē!" Tāpat cilvēki aicināti iesūtīt aprakstus par mirušajiem, tādējādi no vienkāršiem apbedījumiem tie jau kļūst par daļu no dzimtas stāsta. "Mēs redzam, ka iedzīvotājiem šis jautājums ir ļoti aktuāls un datu pieejamība – būtiska," secina Blate.
