Rīta Panorāma

Koncerts “1991” barikāžu atcerei

Rīta Panorāma

Par EP priekšsēdētāju ievēlēta Roberta Metsola

Digitālais dvīnis prognozēs plūdus Ogres upē

Digitālais dvīnis prognozēs plūdus Ogres upē

Rīgas Tehniskās universitātes pētnieki radījuši jaunu plūdu monitoringa sistēmu. Ogres upes malā izvietotas mērierīces un izstrādāts digitālais upes dvīnis, kas būs spējīgs pavasarī prognozēt plūdu draudus 24 stundas pirms tam, kad tie reāli sāksies.

Ik gadu pavasarī vai ziemā atkušņa laikā pastāv plūdu riski, kad upes var iziet no krastiem, appludinot tuvējās teritorijas. Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs veic monitoringu un plūdu risku prognozēšanu visā Latvijā. Valsts teritorijā izvietotas aptuveni 80 hidroloģisko novērojumu stacijas. Tomēr, lai precīzi prognozētu plūdu riskus apdzīvotu vietu tuvumā, nepieciešama arī cilvēkresursu iesaiste.

“Prognozēt ir ārkārtīgi grūti. Lai ledus apstākļus novērtētu, ir divi veidi. Vai nu dodoties izbraukumā brigādei, kas uz vietas apseko apstākļus, ja iespējams, veic arī ledus biezuma mērījumus. Ne vienmēr tas ir iespējams, jo ledus ir trausls. Kā arī pēdējos gados vairāk ir satelītnovērojumi. Mēs varam redzēt attālinātā veidā, kāda ir situācija,” skaidroja  Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) Prognožu un klimata daļas vadītājs Andris Vīksna.

Viena no vietām, kur plūdi gandrīz ik gadu būtiski ietekmē iedzīvotājus, ir Ogres upe.

“Kad jūt, ka plūdi tuvojas, kad ledus ir sastājies, pašvaldības policisti brauc un sāk vēsturiskās plūdu vietas skatīties – būs vai nebūs problēmas. Tas prasa pašvaldības policistu resursus un viņi nevar darīt savus tiešos pienākumus,” skaidroja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieks Jānis Rubulis.  

RTU speciālisti izstrādājuši jaunu plūdu monitoringa sistēmu. Ar tās palīdzību iespējams sekot līdzi situācijai Ogres upē pa stundām un pat pa minūtēm.

“Izmantojot matemātisko modelēšanu, mēs spējam prognozēt situāciju nākamajās 24 stundās, kā mainīsies ūdens līmenis vienā vai otrā vietā.

Šo ūdens līmeni mēs spējam parādīt 3D kartē, kur Ogres upei 20 kilometru garumā ir izstrādāts digitālais dvīnis. Tad, kad sasniedz kritisko līmeni, interneta platforma atbildīgajām personām aizsūta e-pasta paziņojumu. Tad ir jābrauc un jārīkojas,” stāstīja Rubulis.

Lai sistēma darbotos, kopā tiek ievākti dati no Ogres pašvaldības, LVĢMC iekārtām. Papildus tam vairākās upes vietās uzstādītas jaunas mērīšanas stacijas.

“Kaste padod elektrību un saņem informāciju no ūdens līmeņa svārstībām un nodod to tālāk. Te kaut kur ir jābūt lūkai. No lūkas aiziet vēl vadi Ogres upes ūdenī, lai varētu noteikt ūdens līmeņa izmaiņas. Lūka ir būtiska, jo tā konstatē ūdens līmeņa svārstības,” sistēmas darbības principu skaidroja Ogres novada domes pārstāvis Edgars Pārpucis.

Tādējādi daudz precīzāk attālinātā veidā tiek prognozēti plūdu draudi. Ja jaunā sistēma, kuras lielais pārbaudījums būs šā gada pavasaris, pierādīs savu efektivitāti, iespējams, nākotnē tāda tiks uzstādīta arī citās pašvaldībās un tā LVĢMC ļaus veikt vēl precīzāku monitoringu un plūdu prognozes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt