Zināmais nezināmajā

Mēness misijas: Zemes pavadonis atkal kļuvis iekārotu apmeklējumu objektu

Zināmais nezināmajā

Nakts veļa un atpūtas tērpi modes vēsturē

Satiksmes tehnoloģijas nākotnē

Digitālā transformācija satiksmē. Kādas tehnoloģijas nākotnē sagaida autobraucējus

Skaidrs, ka viedās ceļa zīmes un luksofori, pašbraucošie auto un aplikācijas, kas transportu izsauc tavā vietā un nogādā tevi no punkta A uz punktu B pilnīgi automātiski, ir satiksmes nākotne, taču tam visam nepieciešama gan atbilstoša infrastruktūra, gan dati, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" vērtēja informācijas tehnoloģiju (IT) speciālists, SIA "WeAreDots" tehniskais direktors Aigars Jaundālders un IT speciālists, tehnoloģiju eksperts Reinis Zitmanis. 

VSIA "Latvijas Valsts ceļi" Satiksmes informācijas centra vadītājs Boriss Jeļisejevs skaidroja, ka tehnoloģiju ieviešana satiksmē nenotiks vienā mirklī, bet tas ir pakāpenisks process, kurā jāstrādā būs gan ar esošo ceļu tīklu un infrastruktūru, gan jaunām tehnoloģijām. 

"Nešaubīgi šī laika zīme ir tāda, ka aug dažādu servisu skaits, kas balstīti jau uz viedajām tehnoloģijām, kur pamatā ir datos balstīti risinājumi. To saucam par digitālo transformāciju – tas ir visaptverošs process, kas skar arī transporta sektoru," viņš sacīja. 

Digitālā transformācija nozīmē datu izmantošanu satiksmē, viedākas ceļu zīmes, luksoforus, nākotnē arī pašbraucošus auto un citas ekstras, tomēr Zitmanis vērtēja, ka esošā infrastruktūra jau šobrīd netiek līdzi tehnoloģijām. 

"Es ceru, ka pašvaldības, pirmkārt, panāks laiku un atbilstoši standartam nodrošinās ceļa apzīmējumus, lai tie automobiļi, kas jau šodien atpazīst strīpiņas, joslas un ceļa zīmes, varētu orientēties labāk," norādīja Zitmanis. 

"Joprojām nevar būt tā, ka mākslīgajam intelektam tiek 100% uzticēti lēmumi, jo ļoti daudz ir atkarīgs no infrastruktūras. Tie ceļu apzīmējumi atbilstoši standartam – ir vai nav. Tu vari izmest pusi no mākslīgā intelekta vējā, ja tas nevar orientēties vidē un telpā, jo ceļa zīmes nav saspraustas vai kas tāds," viņš skaidroja. 

Zitmanis sprieda, ka pašbraucošie auto attīstās arvien straujāk un nākotnē tie nodrošinās augstākas drošības prasības, labāk izvairīsies no avārijām un ceļu satiksmes negadījumiem, kā arī neprasīs no cilvēka nekādas zināšanas par auto vadīšanu, lai nokļūtu no punkta A uz punktu B. 

"Pēc tam būs nākotnes ceturtā fāze, kas būs prediktīvā transporta plānošana, kad mēs jau zināsim, kur iedzīvotājam un cikos ir jābūt, un piemērosim, jau zinot, kur un kad viņš gribēs saņemt transportlīdzekli, šīs satiksmes plūsmas.

Man jau šobrīd viedtālrunis, kas ir kabatā, zina, cikos un kur man jābūt. Tas ir tikai laika jautājums, kad tas manā vietā izsauks man transportu," vērtēja Zitmanis. 

Jaundālders savukārt uzsvēra, ka kopējā transporta ekosistēmā noteikti svarīgāks kļūs sabiedriskais transports, tāpat tajā piedalīsies arī dzelzceļš un aviosatiksme. 

"Tagad ļoti populārs jautājums ir par droniem un vēl visādām lietām. Tā gan ir drusku nākotne, bet īstenībā mums, IT speciālistiem, ir ļoti raksturīgs uzreiz ķerties pie risinājumiem, pie datiem," viņš atzina. 

Vienlaikus, lai attīstītu tehnoloģijas satiksmes uzlabošanai, nepieciešams liels datu apjoms. 

Valstīm ir jāizdara viss, lai šie dati būtu pieejami, nevis ieslēgti aiz maksas sienas," skaidroja Jaundālders. 

Vienlaikus kiberdrošības kontekstā tā ir augsta riska informācija, jo nav pieļaujama situācija, kad kādam būs brīvi pieejama informācija par to, cikos, no kurienes un uz kurieni konkrēts cilvēks ikdienā dodas. 

"Būs cilvēki, kas izdomās, kā tam vajadzētu būt. Ļoti jācer, ka pašvaldības un valsts vīri, kas aizstāvēs pilsoņu intereses datu drošības jautājumos, būs spējīgi un kompetenti to darīt," vērtēja Zitmanis. 

"Cilvēks, kas vienkārši izmanto šo infrastruktūru un tehnoloģijas, vienalga, vai tā ir kāda aplikācija, vai vienkārši pārvietojas ar savu auto gar kamerām, strīpiņām, skeneriem, sensoriem un tā tālāk – tas viss jau tagad jūt un uzskaita," viņš piebilda. 

Jeļisejevs skaidroja, ka jau šobrīd ir pietiekoši daudz dažādu viedās kontroles risinājumu, piemēram, ceļu meteostacijas, kas sniedz informāciju par braukšanas apstākļiem. Tāpat ir arī dažāda veida multifunkcionālā videonovērošana, satiksmes uzskaites iekārtas. 

"Pamatuzdevums šobrīd ir radīt vienotus principus, lai nodrošinātu datu privātumu, kas principā jau tiek risināts Eiropas Savienības līmenī ar dažādām regulām," viņš uzsvēra. 

Vienlaikus tiek strādāts arī pie publisko datu pieejamības. Šobrīd, piemēram, top projekts transporta datu nacionālā piekļuves punkta izveidei. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti