Daugavpils Universitātes zinātnieki pēta un sintezē luminiscējošas vielas

Daugavpils Universitāte jau vairākus gadus pēta un sintezē vielas, kuras ir spējīgas luminiscēt jeb izstarot gaismu ultravioletā starojama ietekmē, stāsta universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Ķīmijas un ģeogrāfijas katedras vadošā pētniece Jeļena Kirilova.

Daugavpils Universitātes zinātnieki pēta un sintezē luminiscējošas vielasSilvija Smagare
    "Šis starojums var būt no zaļās līdz sarkanajai krāsai. Un mūsu galvenais uzdevums bija sintezēt tieši tādas vielas, kuras ļoti labi luminiscē, lai tās ir ar labu šķīdību, lai varētu selektīvi nokrāsot dažādas bioloģiskas struktūras. Tā, piemēram, mēs krāsojām šūnas, limfocītus, dažādu dzīvnieku audus, parazītus, lai redzētu to iekšējo struktūru. Ļoti daudzos gadījumos mums izdevās tā nokrāsot, lai redzētu tādas struktūras, kuras nevar redzēt ar citām krāsvielām," stāsta Kirilova.

     

    Vienu no tādām spilgtākām krāsvielām Daugavpils Universitātes zinātnieki ir patentējuši. Tāpat patentēta viena parazītu krāsošanas metode dažādu iekšējo struktūru atšķiršanai.

    "Šis virziens ir ļoti plaši izmantojams pasaulē, zinātnē.

    Bet, neskatoties uz to, ka ir zināmi ļoti daudzi luminiscējošie savienojumi, tie ne visi der visiem nepieciešamajiem pielietojumiem. Ir nepieciešamība sintezēt to, kas atbilst konkrētas problēmas risināšanai,"

    norāda zinātniece.

    Pēc viņas teiktā, tās ir mākslīgas, sintētiskas krāsvielas, tās nav domātas izmantošanai dzīviem cilvēkiem vai dzīvniekiem, bet darbā ar paņemtiem audu, asins paraugiem.

    "To, ka mēs varam krāsot dažādas bioloģiskas struktūras un tās atšķirt, ir solis uz ātrāku diagnostiku. Piemēram, diagnosticējot dažādas parazītu būtnes dzīvnieku audos, kas ir ļoti svarīga, aktuāla un nozīmīga problēma. Un šajā ziņā mūsu jaunizstrādātās krāsvielas palīdz šo problēmu risināt.

    Mūsu pētījuma rezultāti varētu ietekmēt zinātnes attīstību, jo mēs izstrādājam jaunas pētījumu metodes, ar mūsu krāsvielām var pētīt dažādus dzīvajos organismos notiekošos procesus, arī šo organismu struktūras

    un iespējamās izmaiņas kaut kādu negatīvu ietekmju iedarbību, kaut kādu slimību rezultātā," saka Kirilova.

    Zinātnieku galvenais mērķis un virziens ir izstrādāt tādas metodes, kas būs ērtākas, lētākas un, galvenais, ātrākas, lai veiktu efektīvāku diagnostiku.

    "Mēs jau vairākus gadus strādājam pie tēmas, ka radiācijas ietekmē cilvēka limfocītu struktūra mainās, membrānas mainās, un to var redzēt, iekrāsojot šos limfocītus. Pie tam, to var redzēt, ka tas notiek ne tikai radiācijas, bet arī dažādu slimību - onkoloģijas vai artrīta gadījumos un citos," atzīmē zinātniece.

    Projekts ir atbalstīts ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu, kas, pēc Kirilovas teiktā, arī ļauj veikt kvalitatīvus pētījumus.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Tehnoloģijas un zinātne
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti