Rīta Panorāma

Kopenhāgenā vērienīgs gaismas festivāls

Rīta Panorāma

Vācijā asi strīdi par Covid-19 ierobežojumu atcelšanu

Pēta optiskos materiālus, kas aizstās elektroniku

Daudzsološais jaunais fiziķis Arturs Bundulis pētī, kā aizstāt elektroniku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Latvijas Universitātes (LU) Cietvielu fizikas institūta pētnieks Arturs Bundulis nodarbojas ar nelineārās optikas pētījumiem, kas nākotnē kalpos par pamatu, lai aizstātu mūsdienu elektroniku. Tas varētu spēlēt lielu lomu jauno tehnoloģiju attīstībā.

Latvijas Zinātņu akadēmija Bundulim par aizvadītā gada sasniegumiem piešķīrusi jauno zinātnieku balvu.

Bundulis LU Cietvielu fizikas institūtā pirmo reizi viesojās, mācoties desmitajā klasē. Toreiz tā bijusi ekskursija, un jau tad viņš nodomājis, ka šī ir ļoti interesanta vieta un ka šis varētu būt ceļš, uz kuru nākotnē virzīties.

“Tas ceļš man sākās jau vidusskolas laikā. Bija ļoti labs fizikas skolotājs, kas ieinteresēja par šo priekšmetu, kurš spēja interesanti stāstīt par to visu un radīt iespaidu, ka, izprotot fiziku, var mēģināt izprast, kā strādā pasaule,” stāstīja Bundulis.

Tagad viņš institūtā nodarbojas ar nelineārās optikas pētījumiem, izzinot, kā mainās dažādu materiālu īpašības temperatūras, gaismas un citu apstākļu ietekmē. 

“Šīs tehnoloģijas diezgan plaši izmanto praksē. Viens no piemēriem ir pāreja no elektriskā signāla uz optisko, lai mums varētu būt optiskais internets.

Mūsu datori visu informāciju apstrādā ar elektrisko signālu, bet, lai pēc tam to pārraidītu pa optiskajiem kabeļiem, informācija jāpārnes no elektriskā uz optisko signālu. Tiek taisītas mazas ierīcītes, kas to dara, un tās ļoti daudz balstās uz nelineāri optiskajiem efektiem,” skaidroja pētnieks.

LU Cietvielu fizikas institūta zinātnieks Mārtiņš Rutkis uzsvēra, ka optisko materiālu pētījumi ir pamatā tam, kas nākotnē aizstās mūsdienu elektroniku: “Ja šodien mums viss balstās uz elektroniem – datori un tā tālāk –, tad nākotnē mums viss balstīsies uz fotoniem vai fotoniku, kas ir optika. Informācija tiks apstrādāta ar šiem fotoniem.”

Bunduļa šā brīža pētījumiem nākotnē varētu būt liela nozīme jauno tehnoloģiju attīstībā.

“Es mēģinu atstrādāt metodes, kā pētīt materiālus, raksturot viņu īpašības un pateikt,  cik piemēroti viņi būtu praktiskiem pielietojumiem dažādu ierīču veidošanā. Paralēli tam pētu jaunus materiālus un meklēju, vai kāds no tiem varētu būt pielietojams efektīvāku ierīču veidošanā,” skaidroja pētnieks.

Kolēģi Bunduli un viņa zinātnisko potenciālu raksturo ar ļoti labiem vārdiem.

“Arturs ļoti labi izceļas ne tikai uz manu doktorantu fona, bet arī visu pārējo man zināmo jauno fiziķu fona [ar to], ka ir ļoti labi sagatavots matemātikā.

Viņam ir labas teorētiskās fizikas zināšanas, kuras viņš māk pielietot praktiskajām lietām,” uzvēra LU Cietvielu fizikas institūta zinātnieks Rutkis.

Tikmēr pašu Bunduli zinātnē aizrauj tas, ka nekad nav garlaicīgi un teju katru dienu viņš iemācās kaut ko jaunu: “Man ļoti patīk, ka katru dienu mainās tas, ko tu dari. Tas nav rutīnas darbs. Nav tā, ka tu katru dienu atnāc, nosēdi astoņas stundas pie datora un ej mājās. Kādu dienu tu taisi paraugus, tad tu veic mērījumus, tad tu apstrādā datus un ieraugi kaut ko jaunu.”

Lai gan Bundulis savā zinātnes ceļā vēl ir tikai pašā sākumā, kolēģi viņam kā fiziķim prognozē ļoti gaišu nākotni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti