Covid-19 krīzes laikā saasinās dažādi kiberdrošības riski

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Pašlaik saasinās dažādi kiberdrošības riski, brīdina kiberdrošības eksperti. Iedzīvotājiem vajadzētu rūpīgi lasīt drošības un privātuma nosacījumus, izmantojot jebkuru interneta vietni vai aplikāciju, turklāt vēlams turēt aizsegt datora videokameru laikā, kad to neizmanto. Īpaši jāpiedomā uzņēmumiem, kuru informācijai iepriekš varēja piekļūt tikai no uzņēmuma telpām.  

Laikā, kad liela sabiedrības daļa strādā un mācās attālināti, mums ir jābūt īpaši uzmanīgiem, lai nepakļautu sevi kiberdrošības riskiem. Piemēram, plaši izmantotā videokonferenču vietne “Zoom” nodevusi lietotāju datus uzņēmumam “Facebook”, ziņoja ārvalstu mediji. Neilgi pēc šī paziņojuma BBC vēstīja, ka lietotnē tiek veikti uzlabojumi, lai labotu šo neparedzēto kļūdu, tā apgalvojis “Zoom” direktors.

Covid-19 krīzes laikā saasinās dažādi kiberdrošības riski
00:00 / 05:14
Lejuplādēt

Lietotājiem pieejami arī dažādi citi gan maksas, gan bezmaksas videokonferenču rīki. Kiberdrošības eksperte Sintija Deruma stāstīja, ka galvenais ir izlasīt drošības un privātuma nosacījumus.

“Lietotājam vismaz būtu jāiepazīstas ar šiem noteikumiem internetā. Un tad jāizlemj, vai izšķirties par labu bezmaksas rīkam,” norādīja Deruma.

“Bieži vien bezmaksas rīki nenodrošina tās elementārās lietas, kas ir savienojuma šifrēšana, lietotāja konta aizsardzība, ir vai nav parole, divu faktoru autentifikācija u. tml. Un vai vispār lietotājam ir iespējams iedarboties, kontrolēt, pārskatīt šos drošības iestatījumus. Kas notiek ar personas datiem, kur tie tiek glabāti. Visi šie jautājumi ir būtiski. Es saprotu, lietotājs negrib to lasīt un bieži vien nelasa ne līgumus ne noteikumus, bet viņam būtu jāspēj kontrolēt savas darbības,” uzsvēra Deruma.

Maksas rīki atšķiras tieši ar augstāku drošības līmeni, stāstīja eksperte.

Visbiežāk mēs nemaz nezinām to, ka mūsu dati ir nodoti trešajai personai. Mūsu personas datiem ir cena. Un ar tiem organizācijas var tirgoties savā starpā.

Līdz ar to, kāds iegūst finansiālu labumu, tirgojot mūsu personīgo informāciju, uzsvēra Deruma. Šobrīd aktuāli esot viltus aicinājumi uz tiešsaistes konferencēm. Uzspiežot uz piedāvātās saites, hakeris var pieslēgties mūsu videokamerai.

“Kibernoziedznieki manipulē ar lietotāja uzticību. Un šobrīd aktuāli ir lasīt ziņas par koronavīrusu, par statistiku, piedalīties dažādos online pasākumos. Mēs gribam izglītoties, uzzināt jaunumus. Un tāpēc tas ir tāds trendīgs un jauns veids, kā izvilināt no cilvēka rīcību – uzklikšķini uz šīs saites. Piemēram, tu gaidi “Zoom” mītiņu. Un tev atnāk uzaicinājums pievienoties “Zoom” mītiņam. Un tu nevari pārliecināties, vai tas ir tas. Tad mēs bieži uzklikšķinām,” stāstīja eksperte.

Tāpēc ieteicams videokameru aizsegt laikā, kad to neizmantojam. Tieši tāpat kā mēs aizveram logus un aizslēdzam durvis, izejot no mājām.

Vēl viens šobrīd aktuāls drauds mūsu informācijai ir bērni un mūsu viedierīces. Ja vairākas personas izmanto vienu datoru un vienu profilu, tad var gadīties, ka bērns kādu svarīgu informāciju izdzēsīs vai uzspiedīs uz aizdomīgas saites.

Eksperti iesaka izmantot vecāku kontroli, ko var atrast jebkurā datorā ar kādu no zināmākajām operētājsistēmām.

Tādā veidā iespējams noteikt, ko bērns var un nevar atvērt un izmantot. Tāpēc viens no lielākajiem izaicinājumiem šobrīd ir nosargāt uzņēmuma informāciju, kamēr darbinieki strādā no mājām, stāstīja uzņēmuma “NS Advisory” drošības konsultants Normunds Aizstrauts.

“Ir ļoti daudzi uzņēmumi, kuri aizsargāja savu informāciju tādā veidā, ka tai varēja piekļūt tikai no uzņēmuma telpām, no uzņēmuma sistēmām un risināja visus drošības riskus uzņēmuma sistēmu iekšienē. Viņi tagad ir spiesti atļaut ar kādu daļu dokumentiem vai kaut kādu daļu informācijas strādāt no pašu iekārtām. Vai ir uzņēmumi, kas paplašina savu iekārtu loku un iegādājas jaunas iekārtas. Un attiecīgi tad mēģina paplašināt savu infrastruktūru un mēģināt uzturēt to drošu,” klāstīja Aizstrauts.

Eksperts stāstīja, ka daudzi uzņēmumi strauji iegulda dažādos risinājumos, piemēram, datu noplūdes novēršanai un monitoringa veikšanai. Normunds Aizstrauts arī uzsvēra, ka kopumā daudzās nozarēs šī brīža situācija piespiež izdarīt to, kas ar laiku tāpat būtu jāizdara – modernizēties un digitalizēties.

Savukārt uzņēmuma “Tilde” direktors Andrejs Vasiļjevs uzskata, ka informācijas tehnoloģiju jomā šobrīd darba ir kļuvis daudz vairāk un ir jāspēj ļoti ātri tikt situācijai līdzi.

Viņš stāstīja, ka Latvijā hakeru uzbrukumi nav tik liela problēma kā dezinformācija. Tāpēc “Tilde” kopā ar uzņēmumu “Tet” ir izveidojusi čatbotu “CovidBot”.

“Šis sarunu bots ļauj cilvēkiem uzdot jautājumus gan brīvā formā, gan izvēloties no piedāvātajām jautājumu grupām. Un tādā veidā apkopo visu svarīgāko informāciju, kas cilvēkiem ir aktuāla. Un šī informācija tiek visu laiku atjaunināta. Un mēs redzam, ka cilvēkiem šis ir ļoti svarīgs informācijas kanāls,” pastāstīja Vasiļjevs.

Šādā veidā cilvēki var iegūt visu svarīgāko informāciju par Covid-19. Bots ir atrodams internetā un pieejams arī dažādu pašvaldību mājaslapās.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti