Rīta Panorāma

Koalīcija turpina strādāt kopā. Saruna ar politologu Filipu Rajevski

Rīta Panorāma

ASV un Krievija pagarina kodolieroču ierobežošanas līgumu

Veicot Covid-19 genoma izpēti, konstatē tikai Latvijai raksturīgas mutācijas

Covid-19 genoma pētījumā konstatē tikai Latvijai raksturīgas mutācijas 

Latvijas Zinātņu akadēmijas vērtējumā viens no aizvadītā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē saistīts ar Covid-19 vīrusa genoma izpēti. Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā veikts gana ievērojams un nozīmīgs pētījums, kas ļauj epidemiologiem efektīvāk cīnīties ar Covid-19 izplatību Latvijā. Pētījumā arī konstatētas tikai Latvijai raksturīgas Covid-19 mutācijas, kas nav novērotas nekur citur pasaulē. 

No pērnā gada aprīļa Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā tiek veikta SARS-CoV-2 vīrusa jeb, pavisam vienkārši runājot, Covid-19 genoma izpēte.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra vadošā pētniece Vita Rovīte skaidroja: “Pētījuma ietvaros mēs sekvencējam jeb nosakām SARS-CoV vīrusa genomus Latvijā, lai pētītu, kā šis vīruss izplatās, kādas izmaiņas ir šajā vīrusā un kā Slimību profilakses un kontroles centrs var veikt epidemioloģisko uzraudzību.”

Vīruss sastāv no 30 000 burtu garas virknes. Ar sekvenēšanas palīdzību tiek noteiktas vīrusa mutācijas. Pavisam vienkāršojot, ja šajā virknē mainās viens vai vairāki burti, tad tā ir mutācija un to iespējams noteikt, veicot sekvenēšanu.  Mutācijas ir pavisam normāla parādība. 

“Mutācijas vienmēr ir maziņas izmaiņas kaut kādā vienā vietā uz vīrusa. Cilvēki, kas izstrādā vakcīnas, vienmēr ļoti rūpīgi izvēlas to veidu, kā vakcīnu izstrādāt. Vakcīnas, kuras mūsu valsts ir iepirkusi, ir pret visu virsmas olbaltumvielu, kas ir atbildīga par to, ka vīruss inficē cilvēku. Doma ir tāda, ja mutācija būs tik briesmīga, ka pamainīs visu olbaltumvielu,  tad tas vīruss vairs nevarēs inficēt cilvēku. Kamēr vīruss inficē cilvēkus, tikmēr vakcīnas darbosies,” norādīja pētnieks Dāvids Fridmanis.

Vīrusa genoma analīze ir ļoti laikietilpīgs darbs. Sekvenēšana notiek sadarbībā ar laboratorijām, kas testē Covid-19 slimniekus. 

Pētniece Monta Ustinova stāstīja par atklājumiem: “Mēs iegūstam vīrusa genoma sekvences, kuras salīdzinām ar Uhaņā atrastajām. Tādējādi mēs konstatējam, kādas izmaiņas ir radušās vīrusa genomā. Mēs varam izdarīt secinājumus par vīrusa evolūciju. Tas mums ir palīdzējis izsekot vīrusa izplatībai Latvijā. Pavasarī novērojām, ka vīruss tiek vairākkārtīgi ievests, bet Latvijā tālāk neizplatās. Tagad mēs novērojam iekšzemes izplatību.”

Tā rezultātā izveidojies tikai Latvijai specifisks vīrusa variants ar 17 mutācijām, kas sastopams aptuveni 20% no Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā testētajiem paraugiem.

Studiju centra zinātniskais asistents Ņikita Zrelovs atzina: “Tāds mutāciju kopums nav sastopams nekur citur, izņemot Latviju. Mums ir paveicies, ka no šīm 17 mutācijām nekas neliecina, ka tās varētu funkcionāli ietekmēt vīrusu tādā veidā, ka tas varētu palikt lipīgāks vai bīstamāks.”

Pētot vīrusa genomu, iespējams noteikt, kurš kuram kādas mutācijas ir nodevis. Šādā veidā epidemiologi var izsekot, kuras saslimšanas savā starpā ir saistītas. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt