Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātniskais asistents Armands Ancāns pirms trim gadiem institūtā izstrādāja savu maģistra darbu par galvas apsēju. Tas ir kā alternatīvs variants, ar kura palīdzību vadāms datora kursors. Ancāns, stāsta, ka apsējs jau tehniski darbojas, tomēr to nepieciešams uzlabot.
“Šobrīd mēs mēģinām virzīt to ideju tālāk, ka mēs gribam novest to prototipu līdz tādam stāvoklim, kad var iedot cilvēkiem viņu patestēt. Pagaidām mums ir uztaisīts idejas notestēšanai, kuru mēs paši tikai mācējām lietot. Mēs gribam uztaisīt tādu prototipu, kuru varētu lietot ar ārstu uzraudzību vai ideālā gadījumā paši pacienti,” stāsta Ancāns.
Armandam galvas apsēju izstrādāt palīdz Artis Rozentāls, kurš šogad absolvē studijas elektronikā Rīgas Tehniskajā universitātē. Rozentāls stāsta, ka apsējs veidots tā, ka, uzvelkot to uz galvas, tas datorā tiek atpazīts kā datorpele.
“Parādās ekrāna vidū mazs aplītis, mēs, kustinot galvu uz attiecīgajām pusēm, reizē arī kustinām peli datorā. Ir uztaisīts tā, ka piemiedzot labo aci vai kādu citu muskuli, kuru šī ierīce uztver, tas uz datora tiek reaģēts kā peles klikšķis,” skaidro Rozentāls.
Artis skaidro, kā tehniski iespējams galvas apsēju savienot ar datoru. “Viss ir iebūvēts tādā mazā shēmā, un vēl viena mikroshēma, ko sauc par mikrokontrolieri, kuru mēs ieprogrammējam, lai mēs varētu sensora datus izmantot, un vēlāk šie dati pa vadiem aiziet līdz bluetooth, caur bluetooth aiziet līdz datoram,” skaidro Rozentāls.
Elektronikas un datorzinātņu institūtam izstrādāt veidu, kā cilvēkiem, kuri nevar izmantot rokas, strādājot ar datoru, mudināja rehabilitācijas centra “Mēs esam līdzās” speciālisti.
Centrā jau 25 gadus strādā ar cilvēkiem, kuriem ir funkcionāli traucējumi. Šobrīd, kad dators ir kļuvis gan darbā, gan mācībās par neaizstājamu informācijas un saziņas līdzekli, ikvienam datora lietošanas pieejamība ir ļoti svarīga.
“Šāda alternatīva ir ļoti svarīga, ir vesela grupa cilvēku, kuriem vai nu jau ir bijusi tāda pieredze darbā ar datoru, bet kuri ir cietuši kādos ceļu satiksmes negadījumos, kuriem ir progresējoši muskuļu darbības traucējumi, - kuri varētu lietderīgi produktīvi strādāt, arī darīt savu darbu, mācīties, lietojot ar galvu kontrolējamu peli,” stāsta rehabilitācijas centra “Mēs esam līdzās” valdes priekšsēdētāja Andra Greitāne.
Šobrīd ar izstrādāto galvas apsēju institūta pārstāvji bijuši vairākkārtīgi rehabilitācijas centrā. “Ir jau vēl jāpiestrādā pie dizainiskā risinājuma, kas ir mazākais un vienkāršākais, bet tehniski ar galvu kontrolējamā pele darbojas”.
Elektronikas un datorzinātņu institūtā pie galvas apsēja, kas izmantojams datorpeles vietā, strādās līdz šī gada beigām. Mērķis ir izveidot galvas apsēja prototipu, kas būtu lietojams cilvēkiem patstāvīgi, bez institūta speciālistu palīdzības.
