Cilvēka orgāna izdrukāšana - soļa attālumā no zinātnes iespējām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Tehnoloģijas spēj glābt cilvēku dzīvības un atjaunot to orgānus. Medicīna jau šobrīd ir sasniegusi līmeni, kad trīsdimensiju (3D) printeri spēj radīt cilvēku orgānus.

Ģentes universitātes (Beļģija) medicīnas klīnikas pētnieks Vims van Koldors stāsta, ka pēc operācijām iespējams aizvietot cilvēka žokli ar titāna protēzi. Izrautie zobi tiekot noskenēti un pēc tam izdrukāti vietā jauni, kurus neatšķirt no oriģinālajiem. Jau šobrīd pasaulē 15 procenti no zobu implantiem ir drukāti ar trīsdimensiju tehnoloģijām.

Pētnieks stāsta, ka drīzumā būs iespējams izdrukāt audus, sirdi un citus cilvēka iekšējos orgānus. Sagaidāms, ka pacientiem nebūs jāgaida orgāni no donoriem, tos varēs samērā vienkārši izgatavot no paša cilmes šūnām.

Foto: flickr.com / HeatSync Labs

Raidījumā "Zināmais nezināmajā" arī stāsts par jauno tehnoloģiju "Coelux", kas tapusi Itālijā. Visiem nepieciešama Saules gaisma, tomēr daudzviet pasaulē ir vietas, kur saules gaismas nepietiek, jo ir pārāk īsas dienas vai pārāk liels piesārņojums. Pateicoties jaunai tehnoloģijai, saules gaismu telpās spēs aizstāt kāds optisks efekts.  Itālijā izstrādātā tehnoloģija Coelux rada dabiskās gaismas fiziskos un optiskos efektus iekštelpās, simulē saules gaismas izplatīšanos un pat krišanas leņķi cauri atmosfērai.

Lai to iztēlotos, ir jāiedomājas telpa bez logiem, taču uz sejas spīd saules gaisma un var sajust tās siltumu. Lai panāktu šo efektu, jaunākā enerģiju taupošā gaismas diožu (LED) tehnoloģija vispirms reproducē saules gaismas spektru, tālāk sarežģīta optiskā sistēma rada "debesu" un "saules" tāluma sajūtu un visbeidzot nanostrukturizēti, tikai dažus milimetrus biezi materiāli rada pilnīgu atmosfērā sastopamo saules gaismas izkliedes procesu. Šie elementi ir iestrādāti augstākas tehnoloģijas logu sistēmā.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Vēl raidījumā iespējams noklausīties sarunu ar Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūta direktoru, profesoru Donātu Ertu, vadošo pētnieci Janu Andžāni un zinātnisko asistenti Margaritu Baitimirovu par nākotnes materiālu grafēnu. Tas ir plānāks par atoma kārtu, bet cietāks par dimantu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti