Eirobarometra pētījumā atklājies, ka Latvijā cilvēki diskrimināciju pret sabiedrības marginālajām grupām uzskata par reti izplatītu, pastāstīja Jurģis. Tas lika uzdot jautājumu, vai, objektīvi vērtējot, Latvijā diskriminācija ir mazāka nekā Zviedrijā. “Papētot indeksus, reālo likumisko un tiesisko situāciju, izrādījās, ka tā gluži gan nebūs.
Gan pret sievietēm, gan pret personām ar invaliditāti, gan LGBT personām Latvijā pastāv gan reāli tiesiskie ierobežojumi, gan virkne sociālo aizspriedumu,” teica Kalniņš.
Jebkurš internetā var aizpildīt testu, iepazīstot savas zemapziņas asociācijas pret dažādām sociālajām identitātēm. Pieejami trīs dažādi testi – dzimumu, seksualitātes un invaliditātes. Testā tiek piedāvāti dažādi attēli un vārdi, un tie, ievērojot nosacījumus un izvēloties attiecīgo burtu, jāsadala kategorijās, piemēram, sieviete un karjera, vīrietis un bērni. Katrā testā ir septiņas fāzes un vairākas no tām ir vienādas.
“Testa laikā tiek noteikts, cik ilgs ir reakcijas laiks, un tad, ņemot to vērā, tiek aprēķinātas visādas lietas,” sacīja Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes medicīnas tehnoloģiju projekta "DF LAB" administrators Kaspars Eglītis.
Lai gan parasti cilvēks spēj sevi kontrolēt, kad runa ir par kognitīvajiem efektiem, tas nav tik vienkārši. Testa beigās piecu ballu skalā jāatzīmē sava attieksme pret dažādiem faktoriem ar nosacījumu, ka tie, piemēram, sievietes atspoguļo pozitīvā gaismā.
“Mums ir iespēja nomērīt, cik lielā mērā viņu automātiskās, kognitīvās informācijas apstrādes ātrumā kodētās attieksmes, cik tās ir līdzīgas vai atšķirīgas no tā, ko cilvēks apzināti saprot,” teica psiholoģijas doktore, Latvijas Universitātes pētniece Ieva Stokenberga, piebilstot, ka atzinīgi vērtē kolēģu veikumu. Pēc testa izpildīšanas uzrādās, vai netiešo asociāciju līmenis ir spēcīgs, vidējs, neliels vai nav vispār.
Viņa aicina šo testu izmantot nevis kā diagnostikas instrumentu, kurš apstiprina, ka cilvēks ir vai nav aizspriedumains, bet iespēju saprast, kā darbojas informācijas apstrādes procesi.
Šis tests vērsīs uzmanību uz to, ko sabiedrība domā, taču starp domāšanu un darīšanu ir atšķirība, uzsvēra pētniece: “To, kā mēs pa īstam rīkosimies, nosaka vēl virkne citu faktoru, un patiesībā šīs automātiskās reakcijas nebūt nav noteicošās."
