Cēsu klīnika šāda līmeņa starptautiska pieredzes apmaiņas semināra organizēšanai izraudzīta, jo salīdzinoši nelielajā slimnīcā ik gadu tiek veikta aptuveni tik pat pēcoperācijas trūču ārstēšana, kā Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā. Operāciju bloks tur ir aprīkots ar modernākajām iekārtām, lai klīnikā varētu veikt operācijas ar iespējami mazākiem griezumiem.
“Cēsu klīnikā no visām žultspūšļu operācijām 90% tiek veikts laparoskopiski, tai skaitā arī akūti gadījumi. Apmēram divas trešdaļas aklās zarnas operāciju bijušas laparoskopiski. Nedaudz mazāk, apmēram 35%, trūču operācijas ir veiktas laparoskopiski,” stāsta Cēsu klīnikas ķirurģijas nodaļas virsārsts Voldemārs Vaivods.
Cēsu klīnikas speciālisti ar interesi uzklausīja Zviedrijas kolēģes pieredzi šādu operāciju veikšanā. Ķirurgiem bija iespēja asistēt cirkšņa trūces un pēcoperācijas trūces ārstēšanā.
“Pēc šādas metodes mēs Zviedrijā strādājam jau kopš 90.gadu sākuma. Pacients pēc operācijas var doties mājās jau teju tajā pašā dienā, jau pēc trijām stundām viņš ir gatavs celties un doties. Viņš var sākt strādāt daudz ātrāk, cilvēkam nav nepieciešama ilga slimības lapa, un par šāda veida operāciju nav daudz jāmaksā,” stāsta Johanna Osterberga, ķirurģe no Zviedrijas.
Paraugoperācijās piedalījās speciālisti arī no citām Latvijas medicīnas iestādēm. Aizkraukles slimnīcas ķirurgs Reinolds Rubiķis uzsvēra, ka laparoskopiskas operācijas ir daudz saudzīgāka pret pacientu, tās ir arī daudz pārskatāmākas nekā vaļēja griezuma: “Šī ir ļoti laba prakse. Labi, ka nav daudz cilvēku, ir iespēja parunāties ar lektori un savā starpā. Var dalīties pieredzē.”
Mediķi tomēr uzsver, ka ārstniecības metode tiek izvēlēta atkarībā no pacienta veselības stāvokļa, rūpīgi izvērtējot katru situāciju. Jāatceras, ka ne visos gadījumos laparoskopija būs piemērotākā operēšanas metode, tomēr, ja pacienta veselības stāvoklis atļauj veikt laparoskopiju, tā noteikti būs saudzīgāka pacientam.
