"Uzbrukumi valsts tīkliem, informācijas sistēmām, ierēdņu e-pastu kontiem liecina, ka to izpildījums ir pietiekami rafinēts un smalks. Ieguldītie resursi ir lieli un labi pārdomāti. Tehniskie parametri ir saistīti ar Krievijas drošības dienestiem," teica Teivāns.
Informatīvajā vidē pieaudzis arī tādu gadījumu skaits, kad uzbrukumos tiek izmantotas starptautiskās aktualitātes. Piemēram, saistībā ar jaunā koronavīrusa izplatību parādījušies centieni izplatīt kaitniecisku saturu, kas saistīts ar minēto slimību. "Vīruss tiek izmantots šādos kaitnieciskos saturos, lai panāktu, ka upuris to atver. Šajā gadījumā veidojas kontakts ar viltus ziņām," pauda Teivāns.
"Cert.lv" pārstāvis norādīja, ka ar sabiedrību ir jārunā un jāstāsta, kur atrodama precīzāka informācija.
KONTEKSTS:
2019. gads Latvijā kibervidē kopumā pagājis salīdzinoši mierīgi, lielu un postošu incidentu ar būtiskām sekām valsts mērogā nav bijis. Savukārt 2020. gadā sagaidāms, ka krāpnieki vairāk izmantos cilvēku nezināšanu un lētticību, prognozē “Cert.lv”.
Aizvadītajā gadā vidēji un mazi incidenti ir notikuši un notiek visu laiku, traucējot interneta lietotāju mieru un pārbaudot modrību. Īpaši pamanāmas un plašu rezonansi arī medijos izraisījušas dažādas krāpnieciska rakstura kampaņas, kas periodiski “uzliesmojušas” visa gada garumā.
“Cetr.lv” 2018. gada beigās prognozēja un 2019. gadā arī novēroja, ka uzbrukumi un kampaņas kļūs pārdomātākas, rafinētākas un uzbrucēji meklē aizvien jaunus ceļus, kā veiksmīgāk realizēt uzbrukumus un kā sasniegt pēc iespējas lielāku auditoriju.
