Gan Ziemeļkorejas kodolkrīze, gan pēdējā kodolkatastrofa Fukusimas kodolreaktorā Japānā vairo sabiedrības nepatiku pret kodolenerģiju. CERN gan nenodarbojas ar kodolenerģijas radīšanu, bet pēta daļiņu fiziku. Pirms četriem gadiem tur atklāja Higsa bozona eksistenci.
Pierādījies, ka ieguldījumi šajā organizācijā ar uzviju atmaksājas, nodrošinot Eiropai vietu pasaules zinātnes avangardā, un baro ar inovācijām daudzas tautsaimniecības nozares.
“Piemēram, viedtelefons. Visas šīs tehnoloģijas ir zināmas jau 50 gadus. Ja nebūtu elektronikas, tranzistoru un citu lietu, mēs nevarētu iedomāties viedtelefonus darbojamies.
Mēs ik dienu izmantojam fundamentālo zinātņu pēdējo 50 gadu atklājumus.
Angļu fiziķis Džozefs Džons Tomsons 1897.gadā atklāja elektronu. Vai varēja tolaik iedomāties runājam par elektroniku, kad tās vēl nebija? Tas ir ļoti svarīgi. Esmu pārliecināts, ka kādu dienu mēs pielietosim arī nesen atklāto Higsa bozonu. Nezinu, kādā nozarē, bet esmu pārliecināts, ka tā būs,” saka CERN paātrinātāju un tehnikas direktors Frederiks Bordrijs.
Pēc Otrā pasaules kara zinātne Eiropā bija panīkusi. Taču, lai attīstītu sagrauto Eiropu, vajadzēja zinātni un izglītību. Tādēļ pirmās pēckara desmitgades beigās Ženēvā 12 Rietumeiropas valstu valdības izveidoja Eiropas Kodolpētniecības organizāciju. Šobrīd tās ir 22 dalībvalstis un piecas asociētās valstis.
Lauvas tiesu CERN budžetā iemaksā Vācija – 228 miljonus eiro. Ar atrāvienu seko Apvienotā Karaliste ar 169 miljoniem eiro, Francija ar 160 miljoniem eiro un Itālija ar 118 miljoniem eiro. Kopā tās aizpilda 60% CERN budžeta.
Ieguldītā nauda atgriežas dalībvalstīs kā zināšanas un izgudrojumi, kas tiek pārnesti uz ražošanu.
Turklāt vairāk nekā puse organizācijas budžeta tiek izlietoti, iepērkot pakalpojumus un preces no uzņēmumiem organizācijas dalībvalstīs.
“Nupat esam sākuši sadarbību ar itāliešiem Florencē. CERN uzbūvējām miniatūru daļiņu paātrinātāju – tikai metru garu. Tas atrodas Florences muzejā, un to var izmantot, lai analizētu mākslas darbus. Daļiņu paātrinātājs, piemēram, var analizēt gleznas slāņu ķīmisko sastāvu. Pēc ķīmiskā sastāva var noteikt gleznas tapšanas laiku un to, vai glezna ir īsta vai viltota. Var arī saprast to, vai glezna ir restaurēta un kad un kā tas noticis,” skaidro CERN projekta ARIES vadītājs Mauricio Vretenars.
Latvijai tas nozīmētu dalību zinātnes augstākajā līgā un iespēju pacelt augstākā līmenī augsto tehnoloģiju nozari un zinātni. Uz to norādījuši arī Latvijas zinātnieki un uzņēmēji, kuri mudina valsti iestāties Eiropas Kodolpētījumu organizācijā.
