“Testa saime, kur ir analogie svari un pa virsu uzlikti digitālie,” rādot bišu stropu, kur jau trīs nedēļas pievienota jaunizveidota sistēma, kas veic dažādus mērījumus, stāsta Vallis.
Neesot tā, ka stropu svara izmaiņa un temperatūra nebūtu mērīta iepriekš. Arī analogus svarus viņam atdāvinājis kaimiņš, kurš arī pats reiz tos izmantojis bišu stropu svara kontrolei. Ar jauno digitālo sistēmu mērķis ir iegūt vēl cita veida datus, arī par gaisa mitrumu peru zonā un pat saimes skaļumu, un tos visus apkopot sistēmā, kas biškopim signalizētu par izmaiņām.
“Te iekšā ir kartīte, kur ir visa elektronika, pašreiz ir iznesta ārā testa režīmā ar ārēju bateriju. Bet nākotnē, ar universitāti sadarbojoties, uztaisīsim mazu, kompaktu risinājumu, ko varētu lietot. Tur ieiet iekšā vēl peru telpā līdzīgi sensori, kur vēl testējam materiālus, kas varētu atrisināt to, ka bites līmē visu ciet ar propolisu, nu, tādus sensora caurumus, tad tur arī meklējam risinājumus.
Un te ir GSM antena, kas sūta reizi kaut kādās stundās ziņojumu uz datoru, uz serveri.
Ko es vēl nekur neesmu atradis biškopībai, tas ir tāds unikāls analīzes rīks, kas paņem datus no datubāzes, izanalizē un sūta klientam vai man, vai īpašniekam tikai avārijas gadījumā – trauksmes ziņojumus. Tas ir tas uzstādījums – izveidot Latvijas apstākļiem atbilstošu tādu daudzparametru unikālu algoritmu, kas varētu palīdzēt un atrisināt kādus jautājumus biškopībā,” skaidro Vallis.
Šādi trauksmes ziņojumi saimniekam pienāks arī tad, ja vibrosensors fiksēs kādas būtiskas kustības, piemēram, tas var noderēt situācijās, kad dravā viesojas zaglis vai - kas arī nu vairs nav retums - kad ar medu atnācis pamieloties lācis. Mērķis ir izveidot vairāku parametru korelatīvās analīzes rīku, kas šobrīd citur nav pieejams. Vallis uzskata, ka šāda tehnoloģija arī citiem biškopjiem varētu noderēt. Šobrīd šis ir pirmais prototips, bet oktobrī tehnoloģijai jābūt gatavai.
“Tas ir pirmais posms – lauka iekārtas un datu savākšanas modulis. Vēl taps šomēnes, nākammēnes šis analīzes rīks. Algoritmu esam apmēram izdomājuši, kādam tam vajadzētu būt, un tad iedzīvināsim un skatīsimies, kā tas atbilst mūsu temperatūrām, mūsu laikapstākļiem, saimju lielumam, stropu veidiem,” skaidro biškopis.
Arī no programmēšanas viedokļa šis darbs neesot vienkāršs. Ja salīdzina šo sensoro tehnoloģiju ar līdzīgiem piemēriem dārzkopībā vai lopkopībā, Vallis teic, ka biškopībā to ieviest ir sarežģītāk, jo bites ir ļoti mazas, bet pašai videi ir citi mitruma un temperatūras diapazoni, ka arī tā cieši saistīta ar vidi ārpus stropa.
