Sadaļas Sadaļas

Panorāma

Moldovas prezidenta vēlēšanās uzvar M. Sandu

Panorāma

Vai šūpojas Rīgas domes vēlēšanu uzvarētāju sadarbība?

Pēta, cik ilgi koronavīruss paliek uz virsmas

«Bior» paspārnē pēta koronavīrusa noturību uz virsmām slimnieku mājās

Koronavīruss uz durvju roktura, televīzijas pults vai ūdens krāna var saglabāties arī pēc tam, kad pats tā nēsātājs – saimnieks – jau izveseļojies. Lai iegūtu pierādījumus tam, cik ilgi Covid-19 vīruss ir sastopams mājsaimniecībās Latvijā, valsts zinātniskā institūta “Bior” paspārnē notiek pētījums tieši par vīrusa paliekām to cilvēku mājās, kas Covid-19 izslimojuši.

Paciņa ar paraugu noņemšanai nepieciešamo tiek nolikta pie to cilvēku durvīm, kuri piekrituši piedalīties zinātniskā institūta “Bior” pētījumā par vīrusu vidē. Cik ilgi Covid-19 paliek uz poda nospiedpogas, virtuves galda, televīzijas pults vai naktsskapīša? Atbildi sniegs mazais, dzeltenais abrazīvais sūklītis. Paraugu paņemšana ir elementāra: vispirms jāuzvelk cimdi un tad 15 sekundes intensīvi jāberzē virsma. Un paraugs jāņem no sešām vietām.

“Nedēļu pēc tam, kad viņi būs izveseļojušies, mēs paraugu ņemsim atkal. Dāņi un vēl vairākas valstis ir izpētījušas, ka vairākas nedēļas pēc tam, kad pacienti ir izveseļojušies, viņu mājās vēl var atrast vīrusa daļiņas. Un mērķis ir saprast, vai to daļiņu ir pietiekami, uz kurām virsmām un vai cilvēks var inficēties atkārtoti,” skaidroja “Bior” direktora vietniece laboratoriju jautājumos Olga Valciņa.

Pētījumu rezultāti atšķiras, taču ir tādi, kuri pierāda, ka vīruss uz virsmām paliek pat desmit dienas un ilgāk. “Piemēram, uz gludām, metāliskām virsmām ilgāk saglabājas. Uz tām, kuras ir mitras un nav sausas, arī ilgāk.  Sākot no dažām līdz pat desmitiem dienu,” pastāstīja Valciņa.

Paralēli pētījumam vīrusu pazinēji atgādina, ka ikdienā, uzkopojot māju, noteikti der atcerēties par vietām, kuras skaram biežāk. Tās noteikti arī jātīra intensīvāk.

“Es neesmu vēl redzējusi tiešus pētījumus, ka cilvēks būtu saslimis tikai tāpēc, ka nav trīs reizes berzis durvju rokturus. Nevajag ieiet paranojā. Bet ir lietas, ko mēs varam darīt. Kaut vai – tīrot māju ar ziepēm, nav obligāti spirtam jābūt klāt.

Bet ir pareizi atcerēties par virsmām, ar ko kontaktējamies visvairāk. Tie ir rokturi, tie ir slēdži, tualetes poda poga, un tie ir krāni,” norādīja “Bior” pārstāve.

Covid-19 vidē Latvijā pēta trīs dažādos pētījumos. Tiek analizēti arī notekūdeņi. Tāpat pēta slimo pacientu mājdzīvniekus, lai saprastu, vai arī kaķis, suns vai jūrascūciņa var pārnēsāt vīrusu.

Virsmu pētījuma rezultāti gaidāmi tuvāko nedēļu laikā.

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība pastiprināja drošības pasākumus, taču saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.

Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība 6. novembrī nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 9. novembra līdz 6. decembrim un kuras laikā būs jauni stingrāki ierobežojumi

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt