Rīta Panorāma

Lietuvā gandrīz 10 tūkstoši jauni Covid-19 gadījumi

Rīta Panorāma

Laika ziņas

Pēta piesārņojumu Latvijas dabā un pārtikā

«BIOR» izpētījis piesārņojumu Latvijas dabā un pārtikā

Visā pasaulē noturīgais organiskais piesārņojums ir aktuāla problēma. Dažādas ķīmiskās vielas gan no plastmasas produktiem, gan no rūpnieciskās darbības, gan nepareizas atkritumu utilizācijas rezultātā nokļūst apkārtējā vidē. Pirmo reizi Latvijā Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR izpētījis noturīgo organisko piesārņotāju sastopamību Baltijas jūras reģiona apkārtējās vides objektos un pārtikas produktos.

“Noturīgie organiskie piesārņotāji ir vesela grupa dažādu savienojumu, kas ir toksiskas vielas. Mēs pētām šos savienojumus, lai noskaidrotu, kādi ir riski sabiedrībai un apkārtējai videi,” stāstīja institūta BIOR zinātnieks Dzintars Začs.

Izmetot mežā vai sadedzinot ugunskurā atkritumus, apkārtējā vidē var izdalīties toksiskas vielas, kas nekur nepazūd. Arī rūpnīcu attīrīšanas iekārtas ar visām vielām galā nespēj tikt.

Noturīgie piesārņotāji ir ļoti stabilas vielas, kas spēj bioakumulēties apkārtējā vidē un dzīvajos organismos.

“Piemēram, sadegot materiālam, apkārtējā vidē emitējas kaut kāda toksiska viela. Pēc tam šī viela uzkrājas zemākajā barības ķēdes posmā, piemēram, planktonā. Pēc tam planktonu apēd zivis. Tā pa ķēdēm migrē tas savienojums. Ar katru ķēdes posmu koncentrācija pieaug. Un galu galā tie piesārņotāji ir pārtikas produktos un pēc tam cilvēka organismā,” skaidroja Začs.  

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā BIOR Dzintara Zača vadībā pētīti simtiem šādu bīstamo savienojumu. Daļa no tiem pasaulē līdz šim nav nemaz tikuši analizēti,  tāpēc šis pētījums ir nozīmīgs arī starptautiskā mērogā.

Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš stāstīja, ka šajā pētījumā izstrādātas metodes, kā kontrolēt un atrast piesārņojumu:

“Starp citu, netipiski un negaidīti augsti piesārņojumu līmeņi tika atrasti zīdaiņu pārtikā.

Šis pētījums dod iespēju gan kontrolēt piesārņojumu, gan novērtēt produkcijas kvalitāti, tajā skaitā kvalitāti pārtikai, ko ikdienā lietojam uzturā. Tas ir ļoti nozīmīgi, lai izvairītos no ilgtermiņa sekām, kas ir audzēji, dažādas endokrīnās sistēmas izmaiņas, kā diabēts un citas, kas ir saistītas ar šādu piesārņojumu esamību pārtikā un apkārtējā vidē.”

Tomēr labā ziņa ir tā, ka Latvijā, salīdzinot ar daudzu citu Eiropas valstu industriālajām zonām, mēs dzīvojam salīdzinoši tīrākā vidē. Noturīgie organiskie piesārņotāji mūsu dabā ir mazākā apjomā. 

“Jāņem vērā, ka tomēr Baltijas jūra ir stipri piesārņota ar noturīgajiem piesārņotājiem. Baltijas jūra ir stipri piesārņota, bet, piemēram, iekšējās ūdenstilpes Latvijā nav tik stipri piesārņotas. Tomēr pastāv riski, ka ir karstie punkti, kur piesārņojums var būt paaugstināts,” atzina Začs.

Nākotnē šis pētījums varētu kalpot par pamatu piesārņojuma līmeņu karšu izstrādei visas valsts mērogā un pārtikas drošuma kontrolē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt