Digitālās brokastis

Kibedrošība Latvijā un pasaulē 2021. gadā

Digitālās brokastis

Kosmosa iekarošanas plāni kopā ar RTU zinātnieku Kasparu Kalniņu

Ieskats videospēļu pasaules aktualitātēs kopā ar jūtūberi Konsumer jeb Lauri Āboliņu

Biļete uz kosmosu un piegādes platformu triumfs. Tehnoloģiju jaunumi

Digitālajiem gardēžiem Latvijas Radio raidījums “#DigitālāsBrokastis” piedāvā savu iknedēļas tehnoloģiju topu. Iepazīsties ar aizvadītās nedēļas spilgtākajiem tehnoloģiju pasaules notikumiem un produktiem!

1. Trīs miljonāru izklaides

#DigitālāsBrokastis

"Radio Naba" un "Latvijas Radio 1" raidījums "Digitālās Brokastis" - Tava iknedēļas tehnoloģiju ziņu deva. Tehnoloģijas, digitālā kultūra un trendi, gadžeti un to apskati, kā arī sociālo tīklu jaunumi. Tiešraidē "Digitālās Brokastis" dzirdamas "Radio Naba" un "Latvijas Radio 1" ēterā katru piektdienas rītu 10.05.

Podkāsta formātā raidījums klausāms visās lielākajās straumēšanas platformās:

Trīs miljonāri – amerikāņu investors, kanādiešu investors un izraēliešu gaisa spēku pilots – katrs samaksājuši 55 miljonus ASV dolāru, lai 2022. gadā dotos privātā kosmosa lidojumā uz Starptautisko kosmosa staciju, vēstīja theverge.com. Grupa ceļā uz staciju, kas atrodas aptuveni 400 km augstumā virs zemes, pavadīs aptuveni divas dienas. Kosmosa stacijā viņi uzturēsies astoņas dienas, kur nodarbosies ar zinātniskiem un filantropiskiem projektiem. Jaunajiem astronautiem nebūs atvēlēta atsevišķa vieta gulēšanai, jo nulles gravitācijas apstākļos guļammaisu var izrullēt jebkur. Viena apmešanās diena stacijā izmaksās 35 000 ASV dolāru.

Misiju vadīs pieredzējušais astronauts Maikls Lopezs Alegria (Michael López-Alegría). Misiju “Ax-1” organizē ASV kosmosa tūrisma uzņēmums “Axiom Space”, un tiks izmantota cilvēku pārvadāšanas kapsula “SpaceX Crew Dragon”.

2. Platformā “Telegram” tirgo “Facebook” lietotāju tālruņa numurus

Kāds garnadzis 2020. gadā ir ticis pie aptuveni 533 miljoniem “Facebook” lietotāju tālruņa numuru un tagad tirgo tos saziņas platformā “Telegram”, IT drošības pētnieks Alons Gals (Alon Gal) atklājis portālam vice.com, ka šie numuri tiek tirgoti ar “Telegram” bota starpniecību. Interesentam jāzina vai nu lietotāja ID, vai tālruņa numurs. Iedodot botam vienu no šiem parametriem, no tā var uzzināt otru parametru. Par viena numura noskaidrošanu jāmaksā 20 ASV dolāri, taču pieejams arī liela apjoma pieprasījums.

3. Piegādes platformas “Bolt” un “Wolt” piedzīvo strauju izaugsmi

Igauņu tehnoloģiju uzņēmums “Bolt” paziņojis par franšīzes izveidošanu, kas faktiski nozīmē straujāku zīmola izplatību visā pasaulē. Savukārt Somijas tehnoloģiju uzņēmums “Wolt”, kā ziņoja techcrunch.com, piesaistījis investīcijas 530 miljonu ASV dolāru apmērā no vairākiem investoriem.

Platforma “Wolt” piesaistīto finansējumu, kas nostiprina to unikālā statusā, plāno ieguldīt cilvēku, tehnoloģiju un darbības tirgu izaugsmei un paplašināšanai. Lietotnes darbība šobrīd ir izpletusies līdz 23 valstīm un 120 pilsētām – galvenokārt Eiropā, bet valstu vidū ir arī Japāna un Izraēla.

Savukārt “Bolt” franšīzes programma ir izveidota, lai paplašinātos arī ārpus Eiropas un Āfrikas tirgiem, kuros šobrīd tā aktīvi darbojas. Aizvadītajā gadā platforma sasniedza 50 miljonus lietotāju 40 valstīs un 200 pilsētās. “Bolt” apstiprināti franšīzes uzņēmēji rūpēsies par uzņēmuma ikdienas darbībām, piemēram, klientu atbalstu un jaunu šoferu un kurjeru pieņemšanu. Uzņēmumi var izvēlēties sadarboties ar “Bolt”, lai uzsāktu īstenot vienu vai vairākus pakalpojumus, tostarp kopbraukšanu, skrejriteņu un elektrisko velosipēdu mikromobilitātes pakalpojumus, kā arī pārtikas piegādi.

4. Latvijas zinātnieki vēlas radīt neizsmeļamu enerģijas ieguves avotu

Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta zinātnieki kopā ar kolēģiem no Igaunijas strādā pie optisko materiālu pētījuma, kas nākotnē varētu uzlabot kodolsintēzes reaktora darbību neizsmeļamas enerģijas iegūšanai, vēstīts raidījumā “Rīta Panorāma”. Pētnieks Aleksandrs Platoņenko šo reaktoru dēvē par mazu Sauli uz Zemes virsmas, jo tā radītā enerģija varētu nodrošināt elektrību teju bez maksas. Optimistiskākais plāns ir šo reaktoru iedarbināt 2050. gadā.

Pētnieks Platoņenko skaidro, ka šāds kodolreaktors esot drošāks kā, piemēram, reaktori Černobiļā vai Fukušimā: “Parastajā kodolreaktorā izmanto urānu, liek iekšā un tas tajā sabrūk. Veidojas enerģija, bet rodas arī ļoti daudz atkritumu. Atkritumi ir galvenā problēma, kas spiež cilvēkus no šādiem reaktoriem atteikties. Šajā gadījumā mēs izmantojam ūdeņraža izotopus, kas ir droši. Liekam iekšā, saspiežam un rezultātā iegūstam hēliju, ko var izlaist laukā. Tāpat iegūstam arī neitronus. Šāda enerģijas ieguve faktiski ir ļoti ekoloģiska.”

5. Pētījums: tīmekļkameras izslēgšana sanāksmē saudzē dabu

Pētnieki no Purdujas Universitātes, Jeila Universitātes un Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta ASV noskaidrojuši, ka pāreja uz attālinātu darbu pandēmijas ietekmē rada ievērojamu ietekmi uz vidi pārsūtīto interneta datu pieauguma dēļ. Pētnieku komanda aprēķinājusi, ka, izslēdzot kameru, video zvana laikā atstātās ekoloģiskās pēdas nospiedumu iespējams samazināt pat par 96%.

Izpētīts, ka tikai vienas straumēšanas stundas vai vienas video sanāksmes laikā atkarībā no dalībnieku skaita vidēji izdalās 150–1000 grami oglekļa dioksīda. Salīdzinājumam, sadegot aptuveni 4 litriem benzīna, apkārtējā vidē izdalās aptuveni 9000 grami, kā rakstīja lsm.lv.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt