Zināmais nezināmajā

Padujas botāniskais dārzs. Pundurbērzs - Latvijā reti sastopams āra bērza "radinieks".

Zināmais nezināmajā

Vai kādreiz būs ilgi gaidītās zāles pret aptaukošanos?

Dzīve jūras dzelmē. Tā ir mājvieta neskaitāmiem augiem un dzīvniekiem

Baltijas jūras dzelmē pēta liecības no Ledus laikmeta

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Baltijas jūras dzelme ir kā mozaīka, kur akmeņu lauki mijas ar smilšu laukumiem, granti un oļiem. Sastopamas arī skaistas zemūdens jūraszāļu pļavas un arī dzelmes iemītnieki un dažādu reliktu liecības, kas Baltijas jūrā mīt vēl kopš Ledus laikmeta, Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" stāstīja Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Ingrīda Andersone.

Andersone ir viena no pētniecēm, kas šobrīd strādā pie "LIFE" programmas projekta, kurā uzmanība tiek veltīta tieši tālo un dziļo jūras biotopu izpētei. 

Ar speciālu aprīkojumu un kamerām pētnieki analizē jūras dzelmes vidi līdz pat 65 metru dziļumam. 

Kartogrāfi uzzīmē šo teritoriju pēc zināmās informācijas, un tad viss ir dalīts it kā tādos punktiņos. Tajos mēs kuģi noenkurojam, un līdzi tiek vilkta laiva. Uz kuģa tikai atpūšamies un guļam, viss darbs notiek no laivas. Ar laivu braucam no punktiņa uz punktiņu, izmērām dziļumu, nolaižam kameru, nofilmējam katrā punktā trīs minūtes, visu skrupulozi aprakstām," darba procesu raksturoja Andersone. 

Kamera tiek ielaista līdz pat pašai jūras apakšai, kurā, protams, ir tumsa. Ar aci necaurredzama tumsa sākas jau ap 25 metru dziļumu, tad tiek ieslēgti kameras prožektori. 

"Redzamība jau ir diezgan niecīga, varētu teikt, ka pusmetru sev priekšā redzam, bet nav tā, ka mēs varētu runāt par krāšņām zemūdens ainavām, ko varētu ieraudzīt šajos video materiālos," atzina pētniece. 

Tomēr atklāts jau ir diezgan daudz. Baltijas jūra ir interesanta mozaīka, kurā laukakmeņu lauki mijas ar smilšu laukumiem, granti un oļiem. Baltijas jūrā, tās seklākajās piekrastes daļās,  sastopamas arī skaistas un lielas zemūdens jūraszāļu pļavas. 

"Interesanti, kas kartēs neparādās, ir, ka mums ir arī dolomīta atsegumu ļoti daudz. Tie akmeņi un dolomīts rada tādu trīsdimensionālu vidi.

Vietās, kur ir klintis, akmeņi, visam ir liela nozīme – tie pacēlumi, bedres un slēptuves ietekmē dzīvības daudzumu," stāstīja Andersone. 

Tādā dziļumā un tumsā ierasti dzīvo dažādi tārpi, gliemenes un vēžveidīgie. Salīdzinot ar okeānu, Baltijas jūrā, protams, sugu ir daudz mazāk. Okeānā vēl līdz pat aptuveni 200 metriem ir pieejama arī gaisma, Baltijas jūrā dzidrums ir krietni mazāks, taču sugas ir pielāgojušās. 

"Tā ir ļoti nemainīga vide, šāda vide ir saglabājusies no seniem, seniem laikiem. Daudz kur šajā tumsā ir sastopami tā saucamie glaciālie relikti, piemēram, grēvis. Mēs nolaižam kameru un skatāmies, ka tur ir tādas kā kāpurķēžu traktora sliedes, kur grēvis, vienādkāju vēzis, ar daudzām kājiņām soļo pa to grunti," stāstīja pētniece. 

Grēvis izmēros ir no puscentimetra līdz deviņiem centimetriem, tas pielāgojies un turpinājis dzīvot Baltijas jūras apstākļos vēl no Ledus laikmeta laikiem.

Tāpat dzelmē sastopamas arī mizīdas, arī vēžveidīgs, pēc izskata nedaudz garnelēm līdzīgs Ledus laikmeta relikts, kas izmēra ziņā gan ir daudz mazāks – no puscentimetra līdz četriem centimetriem. 

"Visi šie reliktie dzīvnieki ir ārkārtīgi svarīgi Baltijas jūras ekosistēmai, jo tie ir visu zivju barības pamata bāze," atgādināja Andersone. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti