Ainaži, Salacgrīva, Tūja, Akmeņrags, Irbes jūras šaurums – tās visas ir potenciāli aizsargājamas Baltijas jūras teritorijas. Latvijas Dabas aizsardzības pārvalde piesaistījusi zinātniekus no vairākiem institūtiem, lai veiktu pētījumu par reālo situāciju dziļākajos ūdeņos.
Zinātnieki jūru pēta gan ar dronu, gan ilgstoši atrodoties uz kuģa jūrā.
Latvijas ekonomiskās zonas ūdeņos sastopami pat Eiropas Savienības nozīmes aizsargājami smilšu un akmeņu sēkļi. Un, lai arī jūrā ir samazinājies zivju skaits, joprojām putniem un roņiem ir gana daudz barošanās vietu. Aizsargājamo jūras teritoriju projekta vadītāja Ilze Sabule sacīja: "Zivij ir ļoti grūti pateikt: "Te tev ir droši, savukārt tur, piecus metrus tālāk, šī aizsargājamā teritorija beidzas!" Jūra ir vienota vide, tāpēc arī šis vienotais aizsardzības plāns, lai skatītu jūras vidi kopumā."
Jūras monitorings paredz arī putnu sugu izpēti. Latvijas ūdeņos visvairāk ir ziemojošo putnu, un starp jūras putniem ir ļoti retas sugas, piemēram, tumšā pīle, ķīri, gārgales. Daudzas sugas reti var redzēt piekrastē, tās jāpēta dziļjūrā.
Ornitologs Pēteris Daksnis pauda: "Tie putni jau ziemo visā Baltijas jūrā. Mūsu uzdevums ir noskaidrot, tieši kuras vietas Latvijas ūdeņos ir putniem nozīmīgākās vietas, kur jāpasaka – nē, šeit nevar trali vilkt pa grunti vai nedrīkst būvēt jūras vēja turbīnas pamatus!"
Dabas aizsardzības plāna izstrādāšana ir uzdevums visām Eiropas Savienības valstīm, kas atrodas pie Baltijas jūras.
Latvijas zinātnieki, kas dosies ekspedīcijās dziļjūrā, sola jaunu informāciju, kas palīdzēs sabalansēt saimniecisko darbību ar dabas aizsardzību.
Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Ginta Strode norādīja: "Ļoti jau gribētos, lai sabiedrība tagad vēršas Dabas aizsardzības pārvaldē, sūta e-pastus vai zvana un izstāsta, ka jūrā ir tādas un tādas problēmas. Vai arī – es kā piekrastes iedzīvotājs esmu novērojis tādas un tādas lietas, kas man nav saprotamas, lūdzu izskaidrojiet, kas tas tāds ir!"
Dabas aizsardzības plāna izstrāde jūras teritorijām turpināsies vēl divus gadus, lai varētu sniegt zinātniski pamatotus pētījumus par īpaši aizsargājamām teritorijām. Izteikt viedokli un sniegt priekšlikumus var vēl līdz 16. jūlijam, adresējot tos Dabas aizsardzības pārvaldei.
