4. studija

Savvaļas apmetnes pierīgas mežos

4. studija

4.studijas viesis - Astronomijas institūta pētnieks ILGONIS VILKS

Vai ārpuszemes intelekta meklējumi ir pseidozinātne, vai jāuztver nopietni?

Baldones observatorijas vadītājs: Dzīvības formas vēl kaut kur kosmosā noteikti ir

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Astronomi no ASV ir izteikušies, ka ir nepieciešams lielāks valsts atbalsts ārpuszemes dzīvības meklēšanai. Līdz 1993. gadam ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA)  finansēja šo nozari, bet pašlaik atbalsta nav. Zinātnieku domas par ārpuszemes dzīvību dalās. Baldones observatorijas vadītājs Ilgmārs Eglītis uzskata, ka noteikti dzīvības formas vēl kaut kur kosmosā ir.

Baldones observatorijas vadītājs Ilgmārs Eglītis sprieda, ka atbalsts, visticamāk, vajadzīgs, jo “ir ļoti daudz visādu cerību”  gan tehnoloģiju ziņā, gan vispār dabas saprašanas ziņā, “jo pašlaik mēs varbūt jūtamies vientuļi un neesam nekur neko citu atraduši kā tikai uz Zemes, bet visdrīzāk, vismaz manas domas ir, ka noteikti dzīvības formas vēl kaut kur kosmosā ir”.

“Šeit, protams, neviens nevar būt patiess, domas dalās. Es teiktu kādi 70 pret 30. 70% ticēs un 30% teiks, ka nav vispār,” pieļāva Eglītis.

Mūsu Piena Ceļa galaktikā ir 300 miljardi zvaigžņu, un visdrīzāk ap katru no tām ir dažas planētas. Rezultātā - iespējas sakrist tādām varbūtībām, kādas ir uz Zemes, lai sāktu veidoties organiskā dzīvība, ir gana augstas.

“Ir divi stipri traucējoši faktori, kuru dēļ mēs vēl varbūt neko nezinām par citām civilizācijām. Pirmais, tas ir lielie attālumi. Mūsu kosmisko kuģu ātrums ir desmitiem kilometru sekundē, tie paātrinoties ar laiku var sasniegt tūkstošiem kilometru sekundē, vienalga tas attālums līdz tuvākajai zvaigznei ''Proxima'' ir tik milzīgs, ka ceļojums turp un atpakaļ pašreiz aizņem tuvu tūkstotim gadu,” klāstīja Eglītis.

“Mēs faktiski par kosmosa apgūšanu īstenībā neko īsti nezinām, un tāpēc ir šie jaunie astronomijas uzdevumi - saprast, kas ir tumšā matērija, kas ir tumšā enerģija, jo tā varētu būt izeja uz to fizikas attīstības lauku, kurš varētu dot atbildi, kā tad tomēr lidot kosmosā, lai varētu pārvarēt šos milzīgos ātrumus,” norādīja Eglītis.

Tas ir stāsts par milzīgām enerģijām, kas ir saistītas ar melnajiem caurumiem, to rotāciju, dzīvi, starojumu.

Pašreiz zinātnieki ir sapratuši, kā zvaigznes dzīvo sākotnējā etapā, un ir uzbūvējuši hadronu paātrinātāju, kas parāda, kā notiek pirmā sintēzes reakcija, kad ūdeņradis tiek pārveidots par hēliju. Tas ir tikai pats sākums, jo visi pārējie Mendeļejeva tabulas elementi dzimst tikai tālākā zvaigznes attīstības stadijā.

“Bet vēl nevajag aizmirst otru nelaimi - ir 300 miljardi zvaigžņu. Viens ir attālums, bet kur viņas meklēt? Ja paskaita tīri matemātiski uz kalkulatora: ja mēs katru zvaigzni apskatām vienu sekundi, tad visi var pārliecināties, kāds milzīgs daudzums laika ir jāpavada, lai vispār varētu noskaidrot - tur ir jēga skatīties, tur nav jēgas braukt skatīties civilizāciju vai kādu dzīvības formu,” klāstīja Eglītis.

Tādi pavadoņi kā ''Keplers'' un ''Tess'' meklē eksoplanētas jeb citplanētas un līdz šim ir atraduši 4000, tostarp 17, kuras atrodas tā sauktajā dzīvības zonā, un tā ir būtiska virzība uz to, lai mēs, iespējams, atrastu kādas dzīvības formas.

Tuvākās vietas, kur mēs varētu meklēt dzīvības formas, ir uz Marsa vai arī uz Jupitera pavadoņiem Jo un Eiropa, kā arī - ticams variants šķiet Saturna pavadonis Titāns.

Lai mēs aizceļotu līdz šim pavadonim, ir nepieciešami divi gadi;  un slavenais Habla teleskops ir novērojis ūdens izvirdumu uz šī pavadoņa.

“Sākotnēji tepat Marss, līdz tam mēs varam aizlidot - 8,5 mēneši, bet tomēr varam tad, kad viņš ir vienā pusē no Saules kopā ar Zemi. Uz Marsa varētu būt pirmās cerības atrast kaut ko no dzīvības formām. Uz virsmas ir skaidrs, ka nekā nav,” stāstīja Eglītis.

Uz Marsa kādreiz ir bijis ūdens, un ir lielas cerības, ka tas ir iesūcies gruntī, un tieši gruntsūdeņos varētu atrasties dzīvības formas. NASA plāni paredzēja doties ekspedīcijā uz Marsu 2025. gadā, tagad šie plāni pārcēlušies par aptuveni desmit gadiem uz priekšu - ap 2035. gadu. Šādas ekspedīcijas ilgums būtu 8,5 mēneši turpceļā, tad divus gadus astronautiem būtu jāpavada uz Marsa. Viens no lielākajiem izaicinājumiem būs ūdens ieguve. Un, ja tiešām izdosies atrast ārpuszemes dzīvību, tad to nemaz tā uzreiz nedrīkstēs vest uz Zemi, jo neviens jau nezina, kā šī dzīvības forma reaģēs, nonākot mūsu apstākļos. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti