Zināmais nezināmajā

Latviešu valodas institūts uzsāk apvidvārdu un izlokšņu talku

Zināmais nezināmajā

"Viltotie" ēdieni jeb izaicinājumi restorānu ēdienkartēs

Neparastie vīrusi: baktēriju iznīcinātāji - bakteriofāgi

Bakteriofāgi – viens no iespējamiem ieročiem antibiotiku rezistences apkarošanai

Bakteriofāgi ir vīrusi, kas specifiski inficē tikai baktērijas un daļā gadījumu tās iznīcina, Latvijas Radio raidījumā “Zināmais nezināmajā” skaidroja Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskais asistents Ņikita Zrelovs un šī centra pētniece Elīna Černooka. Bakteriofāgi varētu būt viena no iespējām, kā nākotnē varētu cīnīties ar antibiotiku rezistenci. 

Bakteriofāgi neinficē dzīvniekus vai augus, bet tikai un vienīgi baktērijas. “Tie mīt visās vidēs, kur dzīvo to saimnieki, – dažādas baktērijas, tātad dažādās vietās dabā – gan augsnē, ūdeņos, dzīvniekos, gan uz mūsu ādas. Baktērijas un bakteriofāgi ir visur," skaidroja Černooka. 

"Ja saskaita kopā baktērijas, visticamāk, bakteriofāgu ir desmit reizes vairāk,"

viņa piebilda un norādīja, ka zinātnieki ir izpētījuši, ka uz cilvēka plaukstas ir vairāki miljardi bakteriofāgu.

Starp baktērijām un bakteriofāgiem notiek līdzsvarota cīņa un līdzās pastāvēšana: “Katrai baktērijai ir savi bakteriofāgi, es tos iedomājos kā bioloģiskās daudzveidības regulētājus. Teiksim, savairojas organismā vai uz pārtikas produkta, vai jebkur kaut kādas baktērijas, tur uzreiz drīzumā parādīsies arī bakteriofāgs, kurš baktērijas populāciju samazinās un uzturēs kaut kādu konkrētu līdzsvaru šajā sistēmā.”

Zrelovs norādīja, ka bakteriofāgus sauc arī par baktēriju ēdājiem, un pēc to dzīves cikliem bakteriofāgi tiek iedalīti divās grupās – mērenie un virulentie. 

“Virulentais ir, kad peld kaut kur bakteriofāgs, pēkšņi pieķeras blakus baktērijai, atrod tur receptoru, iesēžas, iešpricē savu ģenētisko materiālu, un tas viss noved pie šūnas nāves,” viņš stāstīja. 

Šūna var aiziet bojā gan 10 minūtēs, gan ilgāk, tas atkarīgs no apstākļiem baktērijā, jo bakteriofāgi tāpat kā visi citi vīrusi ir parazīti, kas izmanto saimnieka metabolismu.

Mērenie bakteriofāgi savukārt ne vienmēr baktēriju iznīcina. 

“Mērenie bakteriofāgi var paslēpties baktērijas ģenētiskajā materiālā, un viņi izvēlas nenogalināt savu saimnieku, bet vairoties kopā ar to, viņi negrib izdarīt tai baktērijai pāri, viņi paliek par daļu no baktērijas,” skaidroja Zrelovs. “Tas var rezultēties ar to, ka baktērijai tiek piešķirtas jaunas īpašības, piemēram, viņai uzlabojas metabolisms.”

Pētnieki norādīja, ka bakteriofāgi varētu būt viens no veidiem, kā cīnīties ar pasaulē arvien pieaugošo baktēriju rezistenci pret antibiotikām, taču līdz tam jāatrisina dažādas problēmas. 

Černooka norādīja: “Tā būs nedaudz citādāka pieeja, un es domāju, ka nākotnē viņa līdzās pastāvēs vēl citiem iespējamajiem risinājumiem. Diemžēl literatūrā patiešām jau kādu laiku parādās tāds jēdziens kā pēcantibiotiku ēra, un mums ir jādomā par dažādām citām terapijām un citām tehnoloģijām, lai apkarotu visas šīs mums kaitīgās baktērijas.”

Vienlaikus viņa atzina, ka šobrīd nav skaidrs, kā vai kādos preparātos bakteriofāgus varētu uzglabāt vai kā atrast konkrētus bakteriofāgus, kas derēs konkrētas baktērijas iznīcināšanai. 

“Bakteriofāgi nav viens pret vienu pielīdzināmi antibiotikām, viņiem ir savi trūkumi un arī savas priekšrocības, viņus noteikti nevarēs safasēt tabletēs un pārdot aptiekās,” pētniece vērtēja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt