Zinātnieki stāstīs par problēmām, kas saistītas tieši ar pacientiem: piemēram, par Latvijas pacientu ģenētiskajām īpatnībām, par D vitamīnu un selēnu Covid-19 kontekstā, kā arī dalīsies secinājumos arī par atklāto, ka, piemēram, fēcēs vīruss var saglabāties pat vairākus mēnešus.
Austrumu slimnīcā šī konference notiks tādēļ, ka tieši tur ārstējas visvairāk Covid-19 pacientu, skaidroja slimnīcas Ārstniecības padomes Infektoloģijas galvenā speciāliste Ludmila Vīksna.
“Kolēģi, kas strādā slimnīcā, ir izdarījuši milzīgu pienesumu pētījumā, sākot ar to, ka viņi ir no pacientiem ieguvuši piekrišanas formas – jo mēs nedrīkstam pētīt nevienu pacientu, kurš nav piekritis -, viņi mums deva padomus, ko vairāk vajadzētu pētīt. Viņi laipni un godīgi atbildēja uz anketas jautājumiem, vai vakcinēsies vai nē, kas arī bija par pamatu vakcinācijas plānošanai veselības darbiniekiem Latvijā. Mēs kopā strādājām arī pie kritērijiem, pēc kuriem varam noteikt Covid pacientu prognozes. Tie ir galvenie apstākļi, kādēļ konferenci rīkojam kopā,” norādīja Vīksna.
Vīksna sacīja, ka, par spīti tikai pusgadu ilgajam darbam, pētniekiem izdevies uzzināt ļoti daudz: “Esam sapratuši, ka šī slimība norit pilnīgi savādāk nekā citas akūtas respiratoras slimības, ka pilnīgi savādāk ir jāārstē. Esam sapratuši, ka pacienti, kas ir pārslimojuši, ar lielu varbūtību būs hroniski slimi un kā viņus uzraudzīt.”
Datu sakārtošanai un publikācijām saņemts pusgada pagarinājums. Šajā projektā tapušas arī rekomendācijas ārstiem, kur apkopoti par Covid-19 šobrīd zināmie dati un fakti.
“Tur ir ļoti liela dalība bijusi gan Austrumu slimnīcas speciālistiem, gan zinātniekiem. Visi ārsti var koncentrētā veidā redzēt pareizos datus, esam pierakstījuši, kur mūsu pētījumus apstiprina vai apšauba šos datus. Projektā bija paredzētas vadlīnijas, jo domājām, ka dažu mēnešu laikā situācija ar Covid būs skaidrāka. Bet literatūras un pētījumu dati bija pretrunīgi, tāpēc izveidojām nevis vadlīnijas, bet rekomendācijas. Grāmatā ir aprakstīts viss zināmais, kā Covid attīstās un kas ir jādara. Arī ģimenes ārstiem – kādus jautājumus būtu ieteicams uzdot pacientiem, kas atrodas mājās un ir slimi vai karantīnā. Covid patoģenēze ir ārkārtīgi sarežģīts un neparasts process. Jebkurš ārsts var koncentrēti paskatīties jau atlasītu materiālu, kas ir pieejams RSU mājaslapā,” piebilda Vīksna.
KONTEKSTS:
Pēc pusgadu ilga 40 dažādu specialitāšu ārstu darba Latvijā ir pieejamas rekomendācijas, kā pazīt un ārstēt Covid-19. Materiālam ir rekomendējošs raksturs, taču tajā ir praktiski ieteikumi un atbildes uz ļoti daudziem jautājumiem, tostarp – kādas zāles jālieto un kādi izmeklējumi jāveic, slimībai atkāpjoties.
135 lappušu biezajā izdevumā sniegtā informācija domāta gan Covid-19 pacientam, gan viņa ārstam.
Pērn valsts atvēlēja piecus miljonus eiro valsts pētījumu programmai Covid-19 apkarošanai. Zinātniekiem bija dažādas idejas, kuras īstenot.
