Oglekļa dioksīda daudzuma samazināšana atmosfērā ir kļuvusi par vienu no galvenajām cīņām klimata pārmaiņu apkarošanā. Izmantojot fotosintēzi, koki ir dabisks oglekļa piesaistīšanas veids. Tomēr ir šķērslis – kā īsā laikā iestādīt pietiekami daudz koku vietās, kuras varētu būt grūti un līdz ar to dārgi sasniedzamas? Klimata pārmaiņu eksperti saka, ka ir ļoti svarīgi rīkoties steidzami.
“Problēmas mērogs, ar kuru šobrīd saskaramies, ir patiešām diezgan dramatisks, diezgan iespaidīgs. Būs nepieciešama visa cilvēces atjautība, lai ar to tiktu galā. Un problēma kļūst arvien lielāka, jo nepietiekami strauji samazinām emisijas. Tāpēc pirmais solis situācijas risināšanā ir patiešām vienkāršs – ir ļoti ātri jāsamazina emisijas, un iemesls, kāpēc tas ir jādara ātri, ir tāpēc, ka pēdējos 30 gados mēs to neesam darījuši,” pauda Jaundienvidvelsas Universitātes Klimata pārmaiņu centra direktors Endijs Pitmens.
Mežu izciršana lauksaimniecībai un pieaugoša cilvēku skaita izmitināšanai ir samazinājusi dabas spējas uztvert oglekli. Tāpēc organizācijas visā pasaulē cenšas iestādīt vairāk koku, lai kompensētu šos zaudējumus.
Biotehnoloģiju uzņēmums “Airseed” eksperimentē ar veidiem, kā strauji paātrināt koku stādīšanas procesu.
Uzņēmuma inženieri un biologi sadarbojušies, lai radītu jaunus bezpilota lidaparātus un jauna veida organiskās pākstis, kas ļaujot kokus iestādīt straujos tempos.
Pākstīs ir sēklas, kuras drons izkaisa, kur nepieciešams, lai tās iesakņotos.
“Dronu izmantošanas priekšrocības ir tādas, ka, pirmkārt, tie mums dod stādīšanas apjomus, produktivitāti. Ja viens cilvēks dienā var iestādīt 800 kokus, tad drons – 40 tūkstošus sēklu pākstis dienā. Tā ir liela atšķirība. Otrkārt, droni var piekļūt vietām, kur cilvēki bez riska savai veselībai nevar piekļūt. Varam stādīt arī ļoti sarežģīta reljefa apstākļos,” skaidroja uzņēmuma “AirSeed Technologies” izpilddirektors un līdzdibinātājs Endrjū Vokers.
Vispirms droni tiek izmantoti reljefa kartēšanai. Ar to arī tiek iegūta informācija par jau esošo augu stāvokli un identificētas koku sugas. Tiekot ņemti augsnes paraugi, analizēts barības vielu sastāvs, lai pēc tam varētu radīt pāksti, kas būtu piemērotākā, lai palīdzētu tajā esošajām sēklām ieskaņoties. Uzņēmums ar droniem-mežu stādītājiem jau darbojas vairākos Austrālijas štatos un arī Dienvidāfrikā. Tā mērķis ir paplašināt darbību arī Dienvidaustrumāzijā, Ziemeļamerikā, Āfrikā un Eiropā.
