Rīta Panorāma

Eiropas dienvidos sniegputeņi

Rīta Panorāma

Laika ziņas

Latvijā izstrādā viedo logu tehnoloģiju

Aukstumā silti, karstumā vēsi – Latvijā izstrādā viedo logu tehnoloģiju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvijā izstrādāta tehnoloģija, kas nākotnē ļaus ražot tādus ēku logus, pa kuriem siltums vairs tik ļoti neizies ārā, savukārt karstumā saules stari vairs nevarēs sakarsēt ēkas telpas.

Izstrādāti hromatiskie materiāli viedajiem logiem un nulles enerģijas ēkām. Šo Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā (LU CFI) izstrādāto materiālu Latvijas Zinātņu akadēmija atzinusi par vienu no aizvadītā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas zinātnē.

"Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta pētnieku grupa akadēmiķa Jura Purāna vadībā izstrādājusi virkni materiālu, kuri dod iespēju veidot tādus logus, piemēram, caur kuriem tad, kad gribam, saule spīd un silda, un tad, kad mēs negribam, tad enerģija un siltums no iekšpuses uz ārpusi nevar plūst," skaidroja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš.

Materiāls tapis Cietvielu fizikas institūta plānu kārtiņu laboratorijā. Tas ir vairāku slāņu pārklājums, kas plānāks par cilvēka mata diametru un ir spējīgs mainīt savas īpašības atkarībā no ārējās mijiedarbības, proti, gan no temperatūras, gan apgaismojuma.

"Esam izstrādājuši jaunu materiālu itrija oksi-hidrīdu, kas ir jaukto anjonu materiāls. Galvenā īpašība šim materiālam ir, ka tas maina optiskās īpašības, brīdī, kad tas tiek apgaismots vai nu ar zilo, vai ultravioleto apgaismojumu. Šādu īpašību varam izmantot viedajos logos, kā arī optiskajos sensoros," stāstīja LU CFI vadošais pētnieks Mārtiņš Zubkins.
 
Plānais vairāku slāņu pārklājums veidots no lētiem materiāliem, tādējādi to ieviešana rūpnieciskā ražošanā nākotnē varētu būt salīdzinoši vienkāršs un patērētājam lēts risinājums.

Zubkins skaidro, ka "dienās, kas būs spožs saules starojums, logs nokrāsosies, un mums nevajadzēs tik daudz enerģijas tērēt, lai telpas atdzesētu. Logs aizturēs infrasarkano starojumu. Ziemas periodā, kad saule nav tik spoža, logi būs caurspīdīgi. Tas, protams, ieekonomēs enerģijas izmaksas."

Tas nozīmē, ka viedajās ēkās nākotnē, iespējams, varēs atteikties no dārgajiem žalūziju risinājumiem, jo šo funkciju izpildīs pats logs.

"Šobrīd mēs esam tajā etapā, kad jau var izstrādāt logus, kas dotu efektu, lai samazinātu termiskos zudumus, termisko plūsmu caur logu. Piemēram, modernas ēkas var zaudēt līdz 30% enerģijas, ja nav tādu logu," stāstīja akadēmiķis, LU CFI Plāno kārtiņu laboratorijas vadītājs Juris Purāns.

Pētījumi plāno kārtiņu un logu izstrādē Cietvielu fizikas institūtā vēl turpinās. Latvijā atrodas viena no retajām zinātnieku grupām, kas izstrādā šādus materiālus. Darba rezultāti ir ļoti labi, un pētījumi publicēti ļoti augsta līmeņa zinātniskajos žurnālos. Latvijā ir potenciāls, lai plāno kārtiņu tehnoloģiju attīstītu, uzskata Purāns.

Tikko institūts ieguvis 2,4 miljonus eiro Eiropas Savienības finansējuma. Nauda tiks izmantota jaunas laboratorijas un pētnieku grupas finansēšanai, kas turpinās attīstīt šādu materiālu izstrādi logiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti