Irbenes radioteleskopa paraboliskā antena: 32 metri diametrā un svars 54 tonnas. Te iekšā vēl jābūt 944 spoguļiem, kuri šobrīd tiek restaurēti.
Ap spoguļa režģi lodā strādnieki. Viņi attīra, pārbauda un no jauna sametina šuves. Konstrukcijā, kas būvēta 1970. gados PSRS armijas vajadzībām, ir 20 000 elementu. Kopš uzbūvēšanas antena nav pienācīgi uzturēta.
"Precizitāte ir iespējama ar šo objektu tieši no astronomisko novērojumu viedokļa. Tāpēc ir lēmums šo sakārtot tā, lai vismaz 30 gadus būtu garantēta darbaspēja," saka Ventspils augstskolas projekta koordinatore Jana Berka.
Kā saka darbu koordinatore, šķīvi remontējot, nedrīkst pieļaut pat visniecīgāko kļūdu. "Izgriežot kādu elementu, var šo struktūru sagraut. Ir jābūt ļoti lielai precizitātei, jo šo objektu nevar salīdzināt ne ar kuģu būvi vai citiem metināšanas darbiem, jo objekts ir dinamiskām slodzēm pakļauts. Viņš griežas gan horizontāli, gan vertikāli. Runājam par milimetru daļu precizitāti novērojumiem," pauž Berka.
Remonts izmaksās vairāk nekā pusotru miljonu eiro no Eiropas, valsts un pašvaldības budžeta. Pēc tam, kad antenu jūnijā uzliks atpakaļ, to salāgos ar jauniem motoriem, vadības datoriem un pozicionēšanas sistēmu. Radioteleskops zinātnes apritē atgriezīsies augustā. "Mūsu specializācija ir vāji, tāli, sarežgīti signāli. Marss ir ļoti tālu ... signāli ir ļoti vāji un vajadzīgi ļoti sarežģīti instrumenti ar ļoti lielu spoguļvirsmu, lai šādus signālus uztvertu. Mēs to varam, mēs faktiski esam pieaicināti šobrīd to darīt un iesaistīties šajā komandā," saka Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra direktors Valdis Avotiņš.
Radioastronomijas centra zinātnieki jau ieguldījuši pusotru gada darba, lai iesaitītos Eiropas Marsa izpētes misijā. Taču projekts un finansējums - pāris miljoni eiro - ies secen, ja Latvija nesamaksās 1,3 miljonus eiro dalības maksu Eiropas Kosmosa aģentūrā.
"Viena priorāte šobrīd arī EKA - konstatēt, izmērīt dažādas veida kosmiskās atlūzas un strādāt programmās, kas viņas satver un likvidē. Tie arī ir kādi 2 miljoni... ik pāris gadus finansējums. Nozīmīgi zaudējumi, kas atsauksies ilgi un ilgtermiņā, tie ir mērāmi desmitos miljonu eiro, kas ir tūlīt un pēc tam ilgstemiņā vēl vairāk. Tad es domāju, ka tā ir nolaidība - nespēt ieguldīt naudu tur, kur tā dod vislielāko efektu, kur visstraujākā izaugsme, kur visvieglāk sevi apliecināt un konkurēt," norāda Avotiņš.
Turklāt jārēķinās ar speciālistu aizplūšanu. Bet viena zinātnieka izskološana un sagatavošana, lai viņš spētu vadīt kosmosa izpētes programmas, izmaksā divus miljonus eiro. "Mums pašiem šādi cilvēki ir sagatavošanas procesā vismaz četri, kuri skatās, kas notiek, kas ir ieinteresēti šajos EKA projektos, kas studē ārpus Latvijas. Viņi var neatgriezties," saka Avotiņš.
Dalības maksa EKA Latvijai jāsamaksā līdz 31. janvārim. Lēmuma pieņemšanu valdība gatavojas atlikt līdz 2018. gadam.
