Saasinātas attiecības starp Ķīnu un ASV ģeopolitiski jūtīgu tehnoloģiju dēļ nav jaunums. Vēl 2003. gadā prezidenta Džordža Buša laikā kompānija “Cisco” pārmeta ķīniešiem tehnoloģiju zādzību. 2008. gadā ASV bruņotie spēki nodeva informāciju Bušam, ka “Huawei” un ZTE slepeni sadarbojas ar Ķīnas valdību un Aizsardzības ministriju, turklāt arī no civilajiem telefonu lietotājiem nosūta informāciju Ķīnas Tautas Republikas vadītājiem.
Sekoja dažādi aizliegumi un jauni sadarbības formāti, taču pavisam jaunu apjomu spiegošanas un tehnoloģiju zagšanas skandāls sasniedzis prezidenta Donalda Trampa laikā.
Tas ir arī laiks, kad “Huwaei” apsteidzis daudzus pasaules konkurentus un arī lielāko no tiem - ASV tehnoloģiju gigantu “Apple”
Analītiķis Rodžers Entness norādīja, ka “Huawei” ASV “iepērk elektroniku 11 miljardu dolāru vērtībā, kas ir vairāk nekā 20% no visa, ko mēs eksportējam. Tātad tā ir nozīmīga ietekme uz tranzistoru rūpniecību.”
Pērn Kanādā tika aizturēta “Huawei” finanšu direktore Men Vaņčžou. Iemesls – ASV noteica sankcijas Irānai, bet “Huawei” pārdeva tai sakaru torņus un elektroniku. No šī brīža konflikts starp “Huawei” un ASV pārauga par konfliktu starp Ķīnas valdību ar ASV valdību.
Pērn ASV tirdzniecības departaments Ķīnas tehnoloģiju uzņēmumu “Huawei” un tā 70 filiāles ievietoja melnajā sarakstā. Tas liedz uzņēmumam iegādāties komponentes vai tehnoloģijas no ASV uzņēmumiem.
Šāds solis bija vērsts pret Ķīnas augsto tehnoloģiju nozares attīstību. Saskaņā ar Vašingtonas vērtējumu tas rada draudus Savienoto Valstu nacionālajai drošībai, jo kompānija ir pietuvināta Ķīnas valdībai.
“ASV valdības argumentācija – tas ir drošības apsvērumu dēļ. Tajā visā ir iepīta politika, un līdz ar to būs arī ekonomiskās sekas. “Huawei” nāksies izveidot savas mikroshēmas un savus mobilos procesorus,” skaidroja Entness.
Pašlaik viss liecina, ka jaunajiem “Huawei” lietotājiem nebūs piekļuves tādām “Google” patentētajām lietotnēm un pakalpojumiem kā “Google play”, “Google maps”, e-pasta lietotnei “Gmail” un citām funkcijām.
“Huawei” izpilddirektors Deivids Vans savukārt medijiem norādīja, ka “globālā mērogā mēs redzam, ka dažas valdības un daži eksperti nepareizi atspoguļo, kas ir kiberdrošība politiskā aspektā. Ja jūs noteiktu valstu uzņēmumiem piedēvējat nedrošas iekārtas, tā ir ideoloģiska pieeja, tā ir subjektīva, nevis objektīva.”
Taču tiem, kuri viedtālruni ir jau iegādājušies, uztraukumam šobrīd nav pamata. “Google” paziņojis, ka tā pakalpojumi arī turpmāk būs pieejami esošajās “Huawei” ierīcēs.
Taču ierobežojumi varētu skart jaunākos telefona modeļus.
SIA “IT Centrs” dibinātājs Agris Krusts skaidroja, ka “problēma būs, ka, visticamāk, viņi nesaņems atjauninājumus savai “Android” operētājsistēmai, tai skaitā drošības atjauninājumus, kas nozīmes, ka tās iekārtas paliks nedrošas, palielināsies risks, ka viņas uzlauzīs. Ļaundari varēs uzinstalēt kaut kādus vīrusus.”
“Huawei” vadība apgalvo, ka šo spiedienu no ASV izturēs, jo šādam scenārijam bija gatava jau sen, tikmēr komunistiskās Ķīnas valdība sola turpināt atbalstīt savus uzņēmumus.
Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Lu Kangs uzsvēra, ka “investīciju un tirdzniecības attiecībām starp valstīm jābūt vienādām un abpusēji izdevīgām. Ķīna ir apņēmīga un spējīga aizsargāt savas likumīgās tiesības un intereses.”
ASV Tirdzniecības ministrija tikmēr nedaudz mīkstinājusi savu nostāju, paziņojot, ka atliek aizliegumu piegādāt amerikāņu tehnoloģijas Ķīnas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājam “Huawei” par 90 dienām. Laiks esot vajadzīgs programmatūras atjaunināšanai un citu līgumsaistību izpildei.
