ASV pētnieki zinātniskajā izdevumā "Scientific Reports" publicējuši pētījumu, kurā vairākos izmēģinājumos analizēta gēnu ekspresija jeb gēnu aktivitāte svaigos smadzeņu audos, kas iegūti smadzeņu operāciju laikā. Šie audi pētniekiem ļāva modelēt pēcnāves norises cilvēka ķermenī, un atklājās, ka gēnu ekspresija dažās šūnās pēc nāves palielinājās.
Šie "zombiju gēni" bija raksturīgi vienam no nervu šūnu veidiem – glijas šūnām. Tās kopā ar neironiem galvas smadzenēs darbojas kā nedalāma vienība. Glijas šūnas nepiedalās nervu impulsu pārvadē, bet funkcionē kā nervaudu balsta struktūra, kā arī piešķir smadzenēm formu un blīvumu.
Pētnieki novēroja, ka šīs šūnas pat daudzas stundas pēc cilvēka nāves turpina augt un pat rodas jauni to atzari.
"Tas, ka glijas šūnas pēc nāves palielinās, nav sevišķi pārsteidzoši, ņemot vērā, ka tās ir iekaisīgas un to uzdevums ir, piemēram, pēc insulta vai ilgstoša skābekļa trūkuma smadzenēs aprūpēt traumētās vietas," skaidroja Ilinoisas Universitātes Medicīnas koledžas profesors Dr. Džefrijs Loebs.
Tomēr profesors uzskata, ka šis atklājums ir zīmīgs, jo pētījumos, kuros analizē pēcnāves procesus šūnās, lai atklātu iespējamus risinājumus dažādu slimību ārstēšanai, kā, piemēram, autisma, šizofrēnijas un Alcheimera slimības ārstēšanai, neņem vērā gēnu ekspresiju vai šūnu aktivitāti pēcnāves brīdī. Līdz šim lielākoties uzskatīja, ka, tiklīdz sirds pārstāj pukstēt, smadzenes pārstāj darboties. Tas nozīmē, ka ASV neirozinātnieku iegūtā informācija šajā ziņā varētu pavērt jaunus pētniecības virzienus.
Dr. Džefrijs Loebs ir Ilinoisas Universitātes neirorepozitorija jeb cilvēka smadzeņu audu bankas direktors. Šī institūcija iegūst smadzeņu audus no pacientiem, kuriem ir neiroloģiski traucējumi un kuri piekrituši to savākšanai un uzglabāšanai pētniecības nolūkiem pēc savas nāves vai smadzeņu operācijas laikā. Ne visi iegūtie smadzeņu audi ir nepieciešami patoloģiskai analīzei, tādēļ tos var izmantot pētniecībai.
Ilinoisas Universitātē veiktajā eksperimentā pētnieki simulēja nāves apstākļus, nesen iegūtus smadzeņu audus diennakti atstājot istabas temperatūrā. Pētījumā atklājies, ka 80% gēnu smadzenēs saglabājušies teju bez izmaiņām pat 24 stundas pēc nāves. Savukārt gēni, kas sastopami neironos un ir cieši saistīti ar cilvēka smadzeņu darbības, piemēram, atmiņas, domāšanas nodrošināšanu, pēc nāves dažu stundu laikā ātri noārdījās.
Tikmēr "zombiju gēni" strauji aktivizējās tai pašā mirklī, kad sākās neironu gēnu noārdīšanās. Aktivitātes augstākais punkts novērots 12 stundas pēc nāves.
"Labās ziņas, ko šis atklājums mums sniedz, ir tas, ka tagad mēs zinām, kuri gēni un šūnu veidi pēcnāves brīdī ir stabili, kuri noārdās un kuri pakāpeniski palielinās, kas ļauj labāk izprast arī līdzšinējos pētījumus par pēcnāves procesiem smadzenēs," skaidroja Loebs.
