NASA mēģināja sazināties ar zondi “Opportunity” pirms nedēļas. Viņi sūtīja tai "reanimācijas" signālus, bet zonde neatbildēja. Tā tika oficiāli atzīta par nestrādājošu.
Bet sava mūža garumā tā Zemei sniedza daudz svarīgas informācijas.
“Zondes mums ir pastāstījušas par Marsu to, ka planēta ir ļoti līdzīga Zemei - tai bija siltāka temperatūra, tai bija biezāka atmosfēra un uz virsmas pastāvēja šķidrs ūdens. Tagad ir daudz diskusiju par to, cik daudz bija ūdens un kur tas pazuda,” stāsta NASA Marsa izpētes programmas projektu vadītājs Džons Kallass.
Signāls no “Opportunity” zuda, kad Marsā notika putekļu vētra. Tā sākās pērnā gada 30. maijā, aptverot visu planētu. Vētra ilga vairāk nekā trīs mēnešus. Zondes saules baterijas bija aizklātas ar smiltīm, un nebija iespējas saražot nepieciešamo enerģiju veiksmīgai darbībai.
“Lūk, ir ļoti liels, ilgs periods, un attiecīgi šajos 14 gados kosmiskais aparāts pa Marsu virsmu veica vairākus desmitus kilometrus. Un tas ir gana daudz, saprotot, ka to nav iespējas vadīt attālināti ar džoistikiem no Zemes,” skaidro Latvijas Universitātes astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks.
“Opportunity” bija dvīņubrālis citam robotam pašgājējam – “Spirit”. Abi sasniedza Marsa virsmu 2004. gadā. Bija paredzēts, ka tie nostrādās trīs četrus mēnešus un nobrauks nedaudz vairāk par kilometru.
“Pirmais, kas pārstāja darboties bija “Spirit”, kas nostrādāja piecus gadus, bet tad tas iestrēga vienā vietā smiltīs un neizdevās vairs to dabūt laukā. Pakāpeniski tās saules baterijas noputēja un tas pārstāja darboties,” skaidro Vilks.
Lielāki panākumi ir kosmiskajam aparātam “Curiosity”, kas šobrīd ir uz Marsa. Tas veicis vairākus atklājumus. “Šie divi iepriekšējie – “Spirit” un “Opportunity” – bija iepriekšējās paaudzes, tādi kā darba zirgi, kas izdarīja visādas daudzas labas lietas,” norāda astronoms.
Pēdējais kontakts pēc ikdienas signāliem “mosties” ar viņu notika 2018. gada 10. jūnijā.
