Planēta ārpus Saules sistēmas – citplanēta
Skaidrojot, kas ir citplanēta, Ilgonis Vilks norādīja, ka tā ir planēta ārpus Saules sistēmas, jo ir gana daudz planētu pie dažādām zvaigznēm, arī pie Saulei līdzīgām zvaigznēm.
"Ir atrastas dažas kosmosā ceļojošas planētas, par kuru izcelsmi nav zināms – vai tās ir radušās kosmosā, vai kādreiz piederējušas kādai saimei. Ir vairāk nekā 4000 citplanētu, liela daļa no tām ir arī krietni izpētītas," norādīja Ilgonis Vilks.
Stāstot, ka turpmākajos gados citplanētu atklājumu skaits arvien pieaugs, jo ir attīstījušās pētījumu metodes un tehniskās iespējas pētīt kosmosu, Vilks skaidroja, ka Saules tipa citplanēta pirmo reizi tika atklāta 1995. gadā, bet mūsu galaktikā vajadzētu būt vien ap 100–200 miljardiem planētu.
Latvijas Astronomijas biedrības projektu vadītājs Mārtiņš Gills stāstīja, ka pati pirmā citplanēta tika atklāta 1992. gadā. Tā neesot bijusi Saulei līdzīga zvaigzne, ap kuru tā rinķo. 2000. gadu sākumā tika rīkotas pirmās kosmiskās misijas, kur citplanētu atklāšanai lielāku ieguldījumu deva kosmisks aparāts "Tepler", kas sistemātiski ir vērojis dažādus debess apgabalus. Atklājumu apjoms ir pieaudzis eksponenciāli.
"Mums ir jārēķinās, ka citplanētu atklājumu skaits palielināsies par tūkstošiem arī turpmākajos gados," norādīja Gills.
Kā tiek atrastas citplanētas?
Citplanētu noteikšanai izmanto vairākas metodes. Viena no tām ir radiālā metode, kurā novēro to, vai ap zvaigzni esošā planēta nedaudz iešūpo attiecīgo zvaigzni. Gills skaidroja, ka kosmiskie teleskopi ir specializējušies uz tranzītmetodi, kurā gaida brīdi, kad kāda no zvaigznēm uz neilgu brīdi satumsīs, pēc tam nedaudz kļūstot gaišākai. Ja vairākas reizes tas atkārtojas, tad var sākt domāt, ka pie vainas ir kāda planēta, kas riņķo apkārt.
Gills piebilda, ka ir dažādi modeļi un metodes, pēc kā var izsecināt planētas izmērus, apriņķošanas periodu, kā arī iegūt informāciju par atmosfēras ķīmisko sastāvu.
"Fantastiski ir tas, ka faktiski jau mēs to planētu neredzam. Teleskopā ir ieraudzītas apmēram 20 planētas kā mazi punktiņi blakus lielākam punktiņam. Izmantojot šīs metodes, mēs iegūstam daudz informācijas par šīm planētām," norādīja Vilks.
Viņš teica, ka ar pirmo – radiālā ātruma metodi aprēķina planētu masu, savukārt ar otro – tranzīta metodi – planētu diametrus.
Citplanēta ar Latvijā saistītu vārdu
2019. gadā, kad starptautiskā Astronomijas savienība svinēja simto gadskārtu, katrā valstī, kura to vēlējas, piedāvāja izvēlēties kādai zvaigznei un ap to riņķojošai citplanētai vārdu. Latvijā Astronomijas biedrības rīkotā vārda došanas konkursā zvaigznei izraudzījās vārdu Liesma, bet citplanētai – Staburags. Zvaigzne, kura ieguvusi vārdu Liesma, atrodas Lielā Lāča zvaigznājā, ir redzama visu gadu, taču nepieciešams teleskops. Staburags gan nav saskatāms.
Astronomu grupa, meklējot citplanētas, fokusējās uz zvaigznēm, kas ir relatīvi līdzīgas Saulei, lai meklētu planētas, kas būtu līdzīgas Saules sistēmas planētām. Vairākām planētām tika atklātas citplanētas.
"Mūsu planētai apkārt riņķo planētas, kas ir līdzīgas Jupiteram. To sauc par "karsto Jupiteru". Jupiteram līdzīgais, kosmosa objekts – planēta "Staburags" atrodas tuvu pie zvaigznes, to apriņķojot nepilnas nedēļas laikā," skaidroja Gills.
Interesants ir fakts, ka šo pašu citplanētu atklāja 2006. gadā kādā Francijas observatorijā. Savukārt pagājušajā gadā iznāca publikācija, kas balstījās uz kosmiskā teleskopa "Tess" novērojumiem. Tajā aprakstīts, ka iegūts apstiprinājums šim iepriekš veiktajam atklājumam ar tranzīta metodi.
Zvaigzne, ap kuru riņķo ''karstie Jupiteri'' – "Liesma"
Viens no jaunākajiem apstiprinājumiem ir tas, ka zvaigzne "Liesma" pieder pie desmit spožākajām zvaigznēm, ap kuru riņķo ''karstie Jupiteri''. Ilgonis Vilks stāstīja, ka ir atklātas vairākas planētas sistēmas, kurās ir septiņas vai astoņas planētas, kas ļoti līdzinās Saules sistēmai: "Tas labi apstiprina visus priekštatus par Saules sistēmas veidošanos, taču viennozīmīgi secināt, ka "Liesmas" sistēmā ir vēl kādas planētas, pilnīgi droši nevar."
Domājot par planētas "Staburags" turpmāko likteni, kaut arī tā iztvaiko, tā ir liela, un process var ilgt vairākus miljardus gadu. Savukārt zvaigzne "Liesma" tāpat kā Saule var kļūt par "sarkano milzi", un tad gan Staburagam klāsies plāni.
Zvaigzni "Liesma" debesīs var redzēt visu gadu skaidrās debesīs, taču naktī nepieciešams tālskatis vai binoklis un jāzina, kur to meklēt.
