Zināmais nezināmajā

Humora pētniecība: ko par mums stāsta tas, par ko smejamies

Zināmais nezināmajā

Jaunā zinātnieka ikdiena: vai tas ir dzīvesveids, kura dēļ jāupurē emocionālā veselība

Tūrisma brauciens kosmosā: tāli sapņi vai pavisam tuva realitāte

Astronoms: Amatierastronomu vērojumi sniedz ieguldījumu zinātnē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Arī tie cilvēki, kuri ar astronomiju nodarbojas hobija līmenī, var sniegt savu ieguldījumu astronomijas zinātnē, jo viņu iegūtie dati nonāk starptautiskajā datu bāzē, to Latvijas Radio raidījumā "Zināmais nezināmajā" atklāja Latvijas Astronomijas biedrības projektu vadītājs Mārtiņš Gills.

Ar ko nodarbojas amatierastronauti?

Lielzeltiņu observatorija Talsu novada Balgales pagastā ir vieta, kurā notiek vissistemātiskākie amatieru novērojumi Latvijā, bet iegūtā informācija nonāk kopīgā datubāzē starptautiskā mērogā. Tas ir uzskatāms piemērs, ka var veikt novērojumus, kas dod ieguldījumus astronomijas zinātnē. 

"Šobrīd gan uz zemes, gan kosmosā ir diezgan daudz ļoti jaudīgu teleskopu, kas var novērot tādas detaļas, ko no zemes ar aci nevarēs veikt, jo tam ir vajadzīga milzu infrastruktūra," stāstīja Mārtiņš Gills.

Viņaprāt, astronomijas amatieru priekšrocība ir tāda, ka tie novēro dažādas parādības, kas profesionāliem astronomiem šķiet neinteresantas, taču beigās var gadīties arī kāds atklājums vai interesants novērojums.

Tipiskais virziens, kurā strādā amatierastronomi, ir mazie debesu ķermeņi – komētas un asteorīdi. Savukārt otrs virziens ir jau zināmu maiņzvaigžņu jeb zvaigžņu, kam konstatējamas spožuma izmaiņas, uzraudzība. 

Kas ir asteroīdu okultācijas?

Kā vēl vienu amatierastronomijas virzienu, kas īpaši attīstījies pēdējos gados, Mārtiņš Gills minēja asteroīdu okultācijas jeb aptumsumus, kas nozīmē, ka jau iepriekš iespējams paredzēt, kad kāds no asteroīdiem aizklās kādu zvaigzni.

Gills stāstīja, ka tas notiek brīdī, kad asteroīds atrodas skata līnijā starp zvaigzni un novērotāju. Tajā brīdī zvaigzne nodziest. Viņš skaidroja, ka zvaigznes nodzišana var ilgt no dažām sekundēm līdz minūtei, atkarībā no tās orbītas un asteroīda kustības.

"Ir iespējams paredzēt, kurā datumā, cikos un kuros ģeogrāfiskajos apstākļos šādi aptumsumi notiks. Tad astronomijas amatieri var mērīt ļoti precīzus laika momentus, kad un kurā ģeogrāfiskajā vietā bija vai nebija aptumsumi, " sacīja Gills.

Apkopojot iegūtos datus, iespējams iegūt asteroīda iespējamo formu. Viņš piebilda, ka šīs formas novērtējums sakrīt ar reāliem novērojumiem no ierīcēm kosmosā.

Skaidrojot, kāda ir asteroīdu forma, Gills sacīja, ka tie ne vienmēr ir apaļi: "To forma ir diezgan dažāda. Ir tādi kā kartupeļi, hanteles vai banāni. Ļoti daudzi ir neregulāras formas asteroīdi." 

Ar asteroīdu okultāciju ir iespējams prognozēt, kāda ir to forma. Tas var palīdzēt arī izskaidrot, kapēc asteroīdiem ir periodiskas spožuma izmaiņas –  ja neregulāras formas objekts rotē, mainās tas, cik daudz tas aizklāj Saules gaismu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti