No Baikonuras kosmodroma pacēlās “Soyuz” nesējraķete, kurai jāiezīmē jauni centieni apgūt mūsu pašu Saules sistēmu. “Sojuz" kapsulā līdz ar krievu kosmonautu Genādiju Padalku, kurš Starptautiskajā kosmosa stacijā plānojis pavadīt šajās misijās ierasto pusgadu, devies arī amerikāņu inženieris Skots Kelijs un krievu kosmonauts Mihails Korņijenko, kuri plāno atrašanās laiku stacijā dubultot.
"Mēs šeit, augšā, būsim ilgu laiku, taču nevaru iedomāties, ka varētu to pavadīt kopā ar foršāku čali!" sacīja misijas dalībnieks.
Abiem astronautiem dots īpašs uzdevums – pārbaudīt, kādu fizisku un psiholoģisku iespaidu uz cilvēka ķermeni atstāj ilgstoša atrašanās Visumā, ņemot vērā, ka bezsvara stāvoklis būtiski ietekmē dažādus ķermeņa procesus. Ambīcija ir liela, un šie pētījumi nepieciešami, lai labāk gatavotos iespējamiem ilgstošiem pārlidojumiem, kas nākotnē būtu saistīti ar pirmo cilvēka nosēšanos uz Marsa.
Igstoša uzturēšanās kosmosā savulaik bija raksturīgāka nu jau vēsturiskajai Krievijas kosmosa stacijai 'Mir”, kura ar mērķtiecīgi izplānotu un ugunīgu kritienu okeānā beidza darbu 2001.gadā. Tajā kosmonauti uzturējās līdz pat 14 mēnešiem. Tomēr “Mir” darbības laikā neviens tik daudz vēl nerunāja par iespējamu misiju uz Marsu. Tagad oficiālajā NASA ilgtermiņa programmā “Orion” ietverts punkts, ka pie vienmērīgas tehnoloģiju attīstības un adekvāta finansējuma cilvēka izsēšanās uz Sarkanās planētas būtu paveicama 2035.gadā.
