No 2017. gada Latvijā ir spēkā Ministru kabineta noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu. Tie paredz, ka kanalizācijas ūdeņus, ja tie pirms tam nav, piemēram, bioloģiski attīrīti vai izgājuši cauri filtrācijas laukam, iesūcināt zemē vai notecināt grāvjos nedrīkst.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Ūdensresursu nodaļas vadītāja Iveta Teibe Latvijas Televīzijai skaidroja: "Jāsaprot, ka tvertne ar caurumu, protams, samazina izdevumus par notekūdeņu izvešanu, bet piesārņo paša zemi. Ja cilvēks izmanto vietējo ūdensapgādi, respektīvi, ir aka vai seklais urbums, vai spice, tad tomēr ir risks, ka piesārņojums no caurās tvertnes var aizplūst līdz turienei un cilvēks ar laiku sāks dzert ūdeni, kurš ir piesārņots ar viņa paša notekūdeņiem."
LLU zinātnieki, piedāvā risinājumu, kas mūsu valstī līdz šim ir reti pielietots – mākslīgie mitrāji ir bioloģiska attīrīšanas metode, kas izmanto dabā notiekošos procesus.
LLU Vides un būvzinātņu fakultātes prodekāne Linda Grinberga pauda: "Mākslīgie mitrāji pasaulē ir ļoti plaši izmantoti. Latvijā tie nav populāri, jo līdz šim bija ļoti maz zināms, kā tie darbojas Latvijas apstākļos. Esam izpētījuši vairāku gadu garumā, ka strādā ļoti labi. Dažādu veidu notekūdeņus spēj attīrīt ļoti efektīvi."
Ir dažādas tehnoloģijas, kā izveidot mākslīgo mitrāju, bet galvenais princips ir viens un tas pats.
"Pamatā tas ir ar niedrēm apstādīts smilts vai grants filtrs, vai sekls ūdens slānis ar ūdens augiem," skaidroja LLU Vides un būvzinātņu fakultātes prodekāne.
Mākslīgos mitrājus iespējams izveidot saviem spēkiem. Attīrīšanas process tajos notiek pats no sevis – notekūdeņi plūst cauri grants slānim, kas tos attīra. Aktīvi darbojas dažādi mikroorganismi, savukārt augi izmanto barības vielas savai attīstībai.
Grinberga norādīja: "Kanalizācija ieplūst filtra apakšā zem augiem. Nav nekādas ne smakas, ne skata, kas varētu kādam nepatikt vai traucēt. Tas ko mēs redzam, ir dobe ar niedrēm."
Mākslīgajiem mitrājiem būs nepieciešama salīdzinoši liela platība, proti 5–7 kvadrātmetri uz vienu cilvēku. Pētījumi rāda, ka šī sistēma darbojas Latvijā arī ziemas apstākļos.
LU Vides un ūdenssaimniecības katedras vadošais pētnieks Ainis Lagzdiņš rādīja: "Kreisajā rokā es turu ūdens paraugu, kas ir ievākts pirms pazemes plūsmas mitrāja, labajā rokā man ir ūdens paraugs, kas ievākts pēc pazemes plūsmas mitrāja. Jūs redzat, ka jau no vizuālā viedokļa attīrīšanas procesā iegūtais ūdens ir nesalīdzināmi tīrāks."
Mākslīgos mitrājus var izmantot gan lauksaimniecības zemju ūdeņu attīrīšanai, gan pilsētu lietus notekūdeņu savākšanai, gan pie privātmājām.
Ik pēc 5–7 gadiem ir jāmaina grunts slānis, kuru pēc tam var izmantot kā mēslojumu uz lauka.
