Jupiters pētīts gan no Zemes, gan kosmosa ar dažādiem aparātiem, stāsta Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks. Jau 20.gadsimta sākumā tika iegūti pirmie attēli un radās priekšstats par mākoņu kustību ap Jupiteru un tā magnētisko lauku. Savukārt 20.gadsimta beigās Jupiterā nolaida zondi, kas sniedza ziņas par Jupitera iekšējo uzbūvi.
“Šobrīd šī “Juno” zonde ir ļoti labi apgādāta ar dažādiem instrumentiem, kas ļauj ieskatīties cauri mākoņiem, izpētīt kāda ir tā atmosfēras uzbūve, kāda ir mākoņjoslas savstarpējā rotācija,” stāsta Vilks, piebilstot, ka ar jauno zondi var apskatīt polārblāzmas, kas notiek uz Jupitera.
Zonde pārbaudīs vai Jupiters tiešām viscaur ir gāzveida, joprojām ir jautājums vai planētas centrs tomēr nav ciets. “Juno” līdz Jupiteram lidoja piecus gadus.
Kā stāsta Ilgonis Vilks, tas nebija lidojums “pa tiešo”. Proti, kosmiskos lidojumus cenšas izplānot maksimāli ekonomiski, lai zonde nebūtu jāpalaiž ar ļoti lielu raķeti. Tāpēc “Juno” ceļā aplidoja vairākas planētas, kas tai piešķīra papildu kustības ātrumu.
“Nesen tā augusta beigās pirmo reizi pārlidoja Jupiteru ciešā attālumā un sāka pārraidīt pirmos zinātniskos datus. Pats misijas ilgums ir daži gadi, bet pieredze rāda, ja aparātam nav tehnisku problēmu, tad [ilgums] tiek pārsniegts pat vairākas reizes. Ja tehniski viss izdosies, tad var prognozēt, ka tā tur strādās vēl 10 gadus,” stāsta Vilks.
Vislielākās zinātnieku raizes bija par Jupitera magnētisko lauku, kas varētu sabojāt aparatūru, taču pagaidām visi mēraparāti darbojas ļoti labi un “Juno” uzņem jaunas fotogrāfijas. Vilks atzīst, ka šī informācija palīdzēs saprast Saules sistēmas un Zemes rašanos.
Novērojot Sauli, ir iespējams prognozēt Saules uzvedību, paredzēt, kad ir gaidāmi kādi uzliesmojumi uz Saules un magnētiskās vētras, kas ir svarīgi mums, kas te dzīvo uz Zemes.
"Jāsaprot, ka Jupiters no Zemes ir stipri tālu. Viņš atrodas piecreiz tālāk no Saules nekā no Zemes. Tiešā veidā Jupiters mūsu dzīvi nekā neietekmē, bet tas ir viens no soļiem pasaules izpētē, kas palīdz izprast caur šīm Jupitera īpatnībām Saules sistēmas veidošanos vai mūsu Zemes veidošanos,” stāsta Vilks.
“Juno” zonde ir pirmais Jupitera pētījums pēc 10 gadu pauzes. Savukārt uz Marsu vēlas sūtīt jaunas zondes, ap Saturnu pašlaik riņķo zonde, bet Urāna un Neptūna pētīšanai vajag ļoti daudz naudas, šīs planētas ir tālu.
Jupiters ir piektā Saules sistēmas planēta, un mēdz teikt, ka tā ir arī viena no spožākajām. Jupitera virsmas temperatūra ir līdz 130 grādiem, un tās virsma nav cieta - gāzveida struktūru lielākoties veido ūdeņradis un hēlijs.
