Stāsti

Būvuzraugs: neviens negaidīja, ka VEF kultūras pils būs tik sliktā stāvoklī

Stāsti

NMPD direktore Sarmīte Villere par iedzīvotāju gatavību sniegt pirmo palīdzību

Latvijā zinātniskā projektā veidos gliemeņu audzēšanas fermu

Ar gliemeņu audzēšanu cer uzlabot Baltijas jūras ekosistēmu

Latvijā zinātniskā projektā veidos gliemeņu audzēšanas fermu jūrā Kurzemes piekrastē. Nelielu gliemeņu fermas laukumu iegremdēs piecu metru dziļumā netālu no Pāvilostas. Projekts ilgs divus gadus, un tā mērķis ir uzlabot ekoloģisko stāvokli, kā arī noskaidrot, vai audzēt gliemenes Baltijas jūrā vispār ir iespējams.

Gliemenes pagaidām audzēs ekoloģiskam un zinātniskam mērķim, jo tās filtrē ūdeni.

Savukārt Zemkopības ministrijas zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš norāda, ka potenciāli tas varētu būt interesanti arī komerciāliem mērķiem

Latvijas Hidroekoloģijas institūta Jūras monitoringa nodaļas vadītājs Juris Aigars stāsta, ka audzēt plānots vietējās Baltijas jūras gliemeņu sugas, ko dēvē par ēdamgliemeni.

Fermai ir vienkāršs princips, to neveido no tīkliem, bet gan no virvēm, bojām un enkuriem, tāpēc nepastāv riski, ka kādi citi jūras iemītnieki varētu sapīties tīklos.

"Tā ir tāda mīksta sistēma, kurā karājas īpaši striķi, un gliemenes pie tiem pielīp, dzīvo un aug," saka Aigars. "Striķiem ir kādu laiku jābūt ūdenī, lai tās sugas tur iemājo. Aptuveni maijā vai jūnijā tām gliemenēm vajadzētu nosēsties, un tad arī mēs sāksim monitoringu. Projekts ilgs līdz 2018. gada beigām, bet starprezultāti jau mums būs ātrāk. Tur būs arī tādas bojas, kas fermas teritoriju iezīmēs, lai vietējie zvejnieki tur neiemestu tīklus," norāda Aigars.

Gliemeņu fermu iegremdēs piecu metru dziļumā, taču ūdens satiksme šajā 200x200 metru laukumā būs jāierobežo.

Pētnieks stāsta, ka gliemeņu audzēšana Latvijā notiks pirmo reizi. Ar šo izmēģinājumu cer secināt, vai gliemenes audzēt Baltijas jūras Kurzemes piekrastē vispār ir iespējams.

"Pamata uzsvars Latvijas gadījumā ir ne tik daudz to gliemeņu jeb molusku audzēšana, bet tieši vides aspekti. Visām valstīm ap Baltijas jūru ir jāsamazina slāpekļa un fosfora slodze uz jūru, ko var darīt dažādos veidos. Šie moluski, kas aug, viņi akumulē slāpekli, fosforu, attīra ūdeni un, ja mēs viņas periodiski novācam, tad izņemam šo piesārņojuma apjomu," norāda Aigars.

Dabas aizsardzības pārvaldei īpaša atļauja šim projektam nav jāgatavo. Pārvaldes eksperte Gita Strode piebilda, ka šis izpētes projekts aizsargājamām sugām vai biotopiem kaitējumu neradīs. "Šis pasākums nekādā veidā neietekmē nedz kādu īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vai jūras teritoriju, nedz arī rada kādus piesārņojuma riskus," pauž Strode.

Jau šopavasar gliemeņu fermas izveidi jūrā Pāvilostā īstenos starpvalstu projekta Interreg ietvaros, kurā citastarp pēta arī Baltijas jūras izmantošanas iespējas. Projekta finansējums Latvijai ir 400 000 eiro.

 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti