Atrašanās vietu informācijas datu bāze – tā sauc sistēmu, ko uztur Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Tajā pēc likuma nonāk visu telefonsakaru operatoru dati par atrašanās vietu katram tālrunim, no kura zvanīts uz ārkārtas numuru 112.
Katrs zvans izskatās kā punktiņš kartē ar iekrāsotu laukumu tam apkārt.
Kā skaidro centra Tehniskā servisa nodaļas vadītāja vietnieks Artūrs Pokšāns, atrašanās vietu nosaka pēc tuvākās mobilo telefonu bāzes stacijas. Taču rezultāts var būt gaužām aptuvens, tāpēc glābēji uz to paļauties nevar.
“Pilsētās tie ir daži simti metru, bet laukos – līdz pat vairākiem desmitiem kilometru. Jo šobrīd tiek izmantotas mobilo telefonu bāzes stacijas koordinātas un aptuvenais attālums, kur zvanītājs varētu atrasties. Bet tas ir pie nosacījuma, ja cilvēks ir zvanījis uz 112,” norāda Pokšāns.
Vēl sliktāk, ja telefona līdzi nav vispār – tad glābšanas operācijā var nākties iesaistīt pat vairākus simtus glābēju, zemessargu un līdzcilvēku.
Tādēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāve Viktorija Gribuste uzsver – telefons jāņem līdzi arī uz labi zināmām ogu un sēņu vietām. „Šobrīd situācija ir labāka, jo arvien vairāk arī veca gadagājuma cilvēkiem ir mobilie telefoni. Bet radinieku uzdevums ir atgādināt, ka, arī aizejot uz piemājas mežiņu, telefons ir jāņem līdzi. (..)
Prakse rāda, ka aptuveni puse no cilvēkiem, kas ir apmaldījušies, ir apmaldījušies mežos, kas viņiem ir zināmi. Jo kādā brīdī pazūd orientācija, tu aizskaties uz sēni, uz ogu, un vienkārši pazūd virziens
(..) Tāpēc paļauties uz to, ka es nekad neapmaldos… Tas ir līdzīgi kā cilvēki saka: „Es labi peldu.” Tikai pieredze rāda, ka tie, kas vislabāk peld, visbiežāk arī nokļūst nelaimē," pauž Gribuste.
TNS dati liecina, ka pērn viedālruņus Latvijā lietoja 47% iedzīvotāju, un to skaits arvien pieaug. Taču operatīvie dienesti to iespējas sākuši apgūt tikai nesen.
Proti, viedtālrunis ar globālās pozicionēšanas sistēmu jeb GPS ļauj noteikt atrašanās vietu daudz precīzāk nekā operatīvajiem dienestiem pieejamie dati no mobilo telefonu torņiem. Taču atrašanās vietas koordinātas glābējiem netiek nosūtītas automātiski – tās jānosauc pašam.
Pirmo soli ērtāka risinājuma virzienā spēris Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, pirms gada ieviešot viedtālruņu aplikāciju “HealthPoint”.
Zvanot “ātrajiem” caur šo aplikāciju, mediķi uzreiz redz precīzu jūsu atrašanās vietu, pat ja esat mežā vai pie ezera, kura nosaukumu nezināt, skaidro Gunita Keiriša no kompānijas „Meditec”, kas izstrādāja mobilo lietotni.
„Mēs izstrādājām [informācijas] sistēmu EMI, kas nodrošina NMPD darbu. Sākot to veidot, pētījām viņu iekšējos procesus (..), un galvenā problēma bija tā, ka viņiem ir grūti saprast, kur jābrauc. (..) Tajā brīdī mēs sapratām, ka cilvēkiem lielākoties ir smārtfoni, un viņiem ir iespēja nosūtīt lokācijas vietu. Tāpēc izlēmām veidot šādu aplikāciju, kas sūtīs koordinātas uz EMI, līdz ar to dispečers uzreiz redz to rādiusu, kurā cilvēks atrodas, un viņu ir daudz vieglāk atrast. (..) Precizitāte ir līdz 107 metriem," uzsver Keiriša.
“HealthPoint” aplikāciju līdz šim lejuplādējuši apmēram 12 000 lietotāju.
Savu aplikāciju “Mana drošība” nupat izstrādājusi arī Valsts policija. Caur to gan pagaidām koordinātas var nodot tikai ceļu satiksmes negadījumu liecinieki, taču tuvākajā laikā klāt nāks arī iespēja nosūtīt savu atrašanās vietu visiem operatīvajiem dienestiem.
“Aktivizējot šo aplikāciju, varēsiet noteikt savu atrašanās vietu un nosūtīt to glābšanas dienestam, izmantojot īsziņu. Nebūs vajadzīgi interneta dati, ar GPS noteiktajām koordinātām tiks nosūtīta bezmaksas īsziņa uz 112,” sistēmu skaidro Pokšāns.
Viņš norāda, ka ES līmenī nupat sākts pilotprojekts, lai datus par savu atrašanās vietu varētu vienoti nosūtīt jebkurā ES valstī. Tas palīdzētu, piemēram, ja ar savu Latvijas pieslēguma telefonu apmaldāties Tatros. Vai un kad šāda sistēma sāks darbu ES līmenī, pagaidām nav zināms.