Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Latvijas Samariešu apvienības direktoru Andri Bērziņu

Rīta Panorāma

Telefonintervija ar Green Bridge forum vadītāju Andreju Pumpuru

Agresija internetā

Apkopoti teju 13 miljoni interneta komentāru, 40% agresija fiksēta pie ārvalstu ziņām

Interneta lietotāju komentārus pie rakstiem portālos mēdz vērtēt atšķirīgi. Kamēr vieni tos salīdzina ar atkritumu izgāztuvi, kur ar dzīvi neapmierinātie izgāž savu nepatiku, citi tos uzskata par sabiedrības spoguli. Lai noskaidrotu iedzīvotāju agresivitātes līmeni internetā, apkopoti teju 13 miljoni komentāru, kuros noskaidrots, ka aplams ir uzskats, ka pilnmēness laikā agresija pieaug. Taču 40% agresīvu komentāru Lativjā konstatēti pie ziņām par starptautiskajiem notikumiem.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultāte sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratoriju ir radījusi unikālu rīku, kas ļauj noskaidrot iedzīvotāju agresivitātes līmeni internetā. Patlaban ir apkopoti gandrīz 13 miljoni komentāru pie ziņām lielākajos portālos, meklējot atslēgas vārdus, kas liecina par agresivitāti. "Ļoti plašs klāsts šo vārdu, kas saistās ne tikai ar tādiem tiešiem vārdiem, kas norāda uz agresīvu darbību, piemēram, sist, šaut, kārt, dakšas un tamlīdzīgi, bet saistīti arī ar tādiem vārdiem, kas norāda uz kaut kādu sistēmisku vai kulturālu agresivitāti," pastāstīja RSU lektors un sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Tēlaini salīdzinot, pētniecības rīks ļauj izmērīt Latvijas sabiedrības temperatūru.

Pētnieki secinājuši, ka agresivitātei piemīt sezonāls raksturs. Pamanāmi mierīgs noskaņojums valda decembrī un janvārī, un, visticamāk, to ietekmē Ziemassvētku gaidas un arī cerības, ka jaunais gads būs labāks nekā iepriekšējais.

Savukārt pārējos mēnešos sabiedrība te uzkarst, te mazliet atdziest.

Populārais uzskats, ka pilnmēness mudina uz agresiju, izrādījies aplams.

Pētnieki īpašu uzmanību pievērsuši tam, kā sabiedrības noskaņojumu ietekmē ģeopolitiskie notikumi.

Kopš gada sākuma vairāk nekā 40% agresīvo komentāru bijuši par starptautiskiem notikumiem.

"Atslēgvārdi arī iekļauj sevī dažādus militārus terminus. Un tad, ja cilvēki runā par karu, tad tas noteikti iespaido šo indeksu. Un to mēs ļoti labi varējām redzēt pagājušajā gadā, kas notika, sākot ar janvāri, kad indeksa līmenis kopumā ievērojami palielinājās," stāsta sociālantropologs Klāvs Sedlenieks.

Notikumus Ukrainā teju aktīvi komentējusi gan latviski, gan krieviski runājošā auditorija. Tas nozīmē, ka šīs norises vienlīdz uztrauc visus valsts iedzīvotājus neatkarīgi no tautības. "Latviešiem un krieviem šī ietekme ir ļoti, ļoti līdzīga attiecībā tieši uz kara apspriešanu, cik daudz cilvēki runā par karu. Izskatās gan, ka tās konsekvences, kā viņi jūt karu, varētu būt tomēr atšķirīgas latviešiem un krieviem," sacīja Sedlenieks.

Atšķirības viedokļos kļūst pamanāmas brīdī, kad līdzās terminam „karš” kā vienu no atslēgas vārdiem uzskaita terminu „agresija”. Komentāros krievu valodā tas parādās ievērojami retāk. Tas apliecina sabiedrības nereti atšķirīgo skatījumu uz norisēm, un to ir būtiski ņemt vērā atbildīgajiem par valsts iekšpolitiku. Patlaban komentāri interneta portālos liecina, ka sabiedrības agresivitātes līmenis ir pieaudzis salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, tomēr kopumā tas svārstoties ap vidējo un izteiktas anomālijas nav novērojamas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt