Ap Jāņiem saules UV starojums ir visbīstamākais

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Ultravioletais (UV) starojums ir daļa no saules starojuma, kas nonāk Zemes atmosfēras slāņos, stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) vecākā speciāliste Lita Lizuma. Viņa Latvijas Radio raidījumam "Zināmais nezināmajā" pavēstīja, ka ap Jāņiem šis starojums ir visbīstamākais.

Rucavā atrodas LVĢMC vienīgā saules radiācijas mērīšanas iekārta, kura ievāc un analizē informāciju par saules radiāciju. Līdz ar to, kopš 2008.gada līdztekus laika ziņām par temperatūru, nokrišņiem un valdošajiem vējiem tiek sniegtas ziņas par saules radioaktivitāti Latvijā.

LVĢMC gaisa un klimata daļas vecākā speciāliste Lita Lizuma Latvijas Radio raidījumam "Zināmais nezināmajā" pastāstīja, ka labā ziņa mākoņainā un lietainā vasarā ir niecīgā UV starojuma deva, ko saņem iedzīvotāji.

UV indeksu aprēķina radiācijas daudzumu vatos uz kvadrātmetru pareizinot ar skaitli 40.

UV starojumu iedala pēc viļņu garuma. Bīstamākie ir īsākie viļņi jeb C daļa, kas līdz zemei nononāk, jo to absorbē atmosfēras slānis. No B daļas stariem 99% arī absorbē ozona slānis, kas nozīmē, ka no bīstamā starojuma tikai viena simtdaļa nonāk līdz zemei. Starojuma A daļa nav veselībai tik bīstama un tā pilnībā nonāk līdz zemei.

UV radiācijas indeksa skala tiek iedalīta no nulles līdz 11.

Zems UV radiācijas indekss ir līdz divi un nav bīstams. 3-5 nozīmē vidēju indeksu un cilvēkiem ar gaišu ādu vajadzētu uzmanīties. 6-7 ir augsts līmenis, kāds bieži sastopams vasarās. Indekss 8-9 ir ļoti augsts, 10 - bīstams, savukārt 11ir ekstremāls līmenis.

Latvijā maksimums ir 7,6.

Pavasara saulainajās dienās UV starojuma radiācija ir mazāka, jo saules staru krišanas leņķis nav tik liels kā vasarā. Novērots, ka arī ozona slānis pavasaros ir biezāks, tāpēc bīstamākās šajā ziņā ir vasaras.

Visaugstākais līmenis, kad UV starojuma indekss sasniedz maksimumu, ir ekvatora tuvumā, ausgkalnēs un sniega tuvumā. Samērā maz starojuma atstaro smiltis (15%), ūdens atstaro 25% starojuma, sniegs atstaro pat 80% starojuma. Jo augstāk tiek kāpts kalnos, jo lielāku starojuma devu var saņemt.

Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

Raidījuma "Zināmais nezināmajā" ieraksts, kurā Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūta vadošā pētniece Gunta Ķizāne, Valsts vides dienesta drošības centra Licenču reģistra daļas vadītājs Edmunds Pakers un Radiācijas drošības centra Inspekcijas daļas vecākā inspektore Aiga Zvirbule analizēja ikdienā sastopamo radiāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti