Vislielākais prieks ir ieraudzīt tuviniekus pēc vairāk nekā divu mēnešu prombūtnes – atzīst puiši. Arktisko vēju appūstām sejām un tipiskām polārpētnieku bārdām. Noguruši, bet starojošām acīm.
Skarbajos klimatiskajos apstākļos izdevies izpildīt visus iecerētos ekspedīcijas uzdevumus.
“Mēs veicām mērījumus uz Argentīnas salu arhipelāga ledus kupola ar ģeoradaru. Nomērījām ledāja biezumu un iekšējo struktūru. Veicām salu aerofotografēšanu. Tas bija galvenais uzdevums. Ievācām dažādus paraugus. Augsnes paraugi. Nogulumu paraugi. Tos analizēs Latvijā un ārzemes,” stāsta ekspedīcijas dalībnieks Kristaps Lamsters.
Ekspedīcija bijis pamatīgs rūdījums.
“Bija gan emocionāli, gan fiziski grūti. Smagākā ekspedīcija.
Morāli arī bija grūti pavadīt laiku slēgtā kompānijā, un arī fiziski 12 stundas katru dienu strādāt. Antarktīdas daba ar savu skarbumu - vēju, puteņiem, lietu - tas ir tāds pamatīgs norūdījums,” atzīst pētnieks Māris Krievāns.
Līdz pat pēdējam brīdim viņi nezināja, kad atgriezīsies. Viņi varēja tur iestrēgt uz ilgu laiku, jo Antarktīdā jau sākusies ziema un kuģu satiksme ir apstājusies. Pētniekiem ļoti paveicās, ka viņus uzņēma amerikāņu ledlauzis.
“Mums ir plāns – visticamākais, pēc diviem gadiem atgriezties vai nu pie ukraiņiem, varbūt mēģināt ar kādu citu valsti arī izvērst sadarbību.
Jo tur ieraudzījām daudz iespēju, kur mēs varam pētīt arī globāli svarīgus jautājumus un iesaistīties globālu problēmu risināšanā,” atklāj ekspedīcijas dalībnieks Jānis Karušs.
Pētnieka dzīvesbiedrei Sandrai Karušai gan pretrunīgs skatījums par turpmākajām ekspedīcijām: “Es ceru, ka šī varbūt būs pēdējā tāda mēroga ekspedīcija. No viena skatu punkta. Bet karjeras ziņā gribētos, lai varbūt ir arī kādi lielāki mērķi. Bija bail, ka kaut kas var noiet greizi. Bet sevi [sapņi] dzīvē ir jārealizē. Un to mēs kā sievietes saprotam, ka nevienu nevar aizturēt, sapni realizējot.”
Aizbraukt un strādāt Antarktīdā pētnieki varēja, pateicoties Latvijas Universitātes fonda un mecenātu atbalstam. “Tas ir viens no 60 projektiem, kas ieguvis atbalstu arī sabiedrībā. Klasiski ir pieņemts, ka pētnieki ir klasiski akadēmiski, ne vienmēr var sabiedrībai izstāstīt. (..) Tas ir tas, kas ir vajadzīgs Latvijai – izvairīties no provinciālisma, domāt plašāk un sajusties kā pasaules pilsoņiem.
Nebūt tikai Latvijas patriotiem, bet tiešām domāt plašāk, un šis ir piemērs, ka tas ir izdevies,” saka LU fonda izpilddirektore Laila Kundziņa-Zvejniece.
Priekšā vismaz gads, lai analizētu mērījumu datus un uzrakstītu zinātniskas publikācijas. Kā uzsver pētnieki, ekspedīcija bija vien pirmais lielais solis polāro pētījumu jomā. Ar iegūto pieredzi, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes zinātnieki turpmāk varēs līdzvērtīgi sadarboties ar citu valstu polārpētniekiem.
KONTEKSTS:
Latvijas ģeologi Kristaps Lamsters, Jānis Karušs un Māris Krievāns februārī devās ekspedīcijā uz Antarktīdu. Komandas uzdevums ekspedīcijas laikā bija veikt Antarktīdas pussalas un apkārtējo salu ledāju biezuma un iekšējās struktūras mērījumus, kā arī izveidot 3D modeļus turpmākiem pētījumiem. Zinātnieki pētīja uz ledājiem mītošos mikroorganismus un augšņu veidošanās procesus, kā arī iežu un nogulumu veidošanās apstākļus.
