Galvenais nosacījums – kvalitatīvs izejmateriāls
Pateicīgi mērķi dziļviltojuma video veidošanai mēdz būt politiķi, jo internetā parasti pieejami ļoti daudz video ar viņu sejām dažādos rakursos – līdz ar to imitēt ir salīdzinoši vienkāršāk, skaidroja Zitmanis.
Nākamais solis ir atrast "aktieri" ar daudzmaz līdzīgu sejas formu. Lai video padarītu ticamu, "aktieris" ir jāsafilmē līdzīgos emocionālos rakursos, žestos un sejas mīmikā, kāda ir raksturīga cilvēkam, ko vēlas atdarināt. Jāsafilmē salīdzinoši līdzīgs materiāls, stāstīja tehnoloģiju speciālists.
Pēc tam dators šos video sadala tūkstošiem fragmentos vai ekrānos – no katras video sekundes izveido septiņas astoņas bildes.
Algoritms, kas mācīsies cilvēka mīmiku, to dara no bildēm, nevis reālā laika video, paskaidroja Zitmanis.
Tad mākslīgais intelekts, vadoties no atdarināmam cilvēkam vizuāli raksturīgā, sameklē tūkstošiem "aktiera" bilžu, kurās redzamas līdzības grimasēs, žestos vai galvas izliekumā. Cilvēks, kas video veido, var vēl pats iziet cauri attēliem datorā un izdzēst tos, kas nav sanākuši, jo algoritms ļoti daudz kļūdās, atzina IT speciālists.
Tad mākslīgais intelekts veidos pilnīgi jaunu video, "aktierim" virsū līmējot izgrieztos sejas fragmentus. Tāpēc arī nepieciešams līdzīgs "aktieris", paskaidroja Zitmanis.
Kad atveidojamā seja ir "uzlikta" citai, veic kvalitatīvu pēcapstrādi, jo parasti sejas ādas toņi nedaudz nesakrīt ar kakla toni, apgaismojuma intensitāte ir dažāda un tamlīdzīgi. Ar pēcapstrādi nodarbojas video montieri, skaidroja Zitmanis.
Jo atpazīstamāks cilvēks izvēlēts, jo lielākas iespējas izveidot vizuāli ticamu, ar cilvēka aci grūti atšķiramu video, atzina IT speciālists.
Kā atšķirt viltojumu no īsta?
Kā īstus video atšķirt no dziļviltojumiem? Sākotnēji, lai pārbaudītu video vai audio faila ticamību, ieteicams izmantot loģisko domāšanu – kas ir šī materiāla avots, no kurienes tas radies, kas un kur to ir publicējis.
Satura patiesumu iespējams arī noteikt ar speciālām programmām.
Zitmanis uzsvēra:
"Ja cilvēki, kuri gribējuši panākt sabiedriskās domas ietekmēšanu, būs investējuši vairākas dienas un veikuši video pēcapstrādi, patiesībā tikai algoritmi jeb citas programmas spēs ar pilnīgu pārliecību noteikt – video ir īsts vai nav."
Elektronikas un datorzinātņu institūta vadošais pētnieks Roberts Kadiķis papildināja, ka tehnoloģijas un tendences strauji attīstās – pirms dažiem gadiem viltotu seju un balsu izveide nebija tik vienkārši paveicama.
Ieguvumi un tumšās puses
Kadiķis uzsvēra, ka šāds saturs var kļūt par draudu ikdienā – pielietojot viltotās sejas un balsis, iespējams veikt uzbrukumus un krāpniecību. "Cilvēkam nebūs pašam jāzvana uz simt numuriem, kamēr viens vai divi no tiem uzķersies.
Varēs sarakstīt gatavus tekstus no mērķa cilvēka un varēs arī ģenerēt reālā laikā tajā pašā balsī arī atbildes. Izklausīsies, ka runājat ar reālu cilvēku," stāstīja Kadiķis.
"Latvijā ir cilvēki, kuri uzskata, ka likumdošanai beidzot vajadzētu tam pievērsties ar noteikumu, ka visas šīs tehnoloģijas atļautu lietot tikai izklaides industrijā," par viltus seju pozitīvo un negatīvo pielietojumu sprieda Zitmanis.
"Mēs nevaram noliegt [ieguvumu], ko tas dod kino industrijai, atdzīvinot mākslas priekšmetus, sen mirušus aktierus. Ir skaidrs, ka tam ir milzīgs potenciāls, bet problēma ir tad, ja to izmanto ne tā, kā vajadzētu," skaidroja Zitmanis.
Lai gan šobrīd visizteiktāk viltus balsi var pielietot angļu valodā un latviešu valodu kā mazo valodu tas vēl pasargā, tomēr arī tajā viltus saturs ienāks arvien vairāk, uzsvēra Kadiķis.
