Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Ķimales muižai jauni saimnieki

Arhitektūras studentu plenērs Aizputē

Aizputē arhitektūras studenti ar dronu pēta mazpilsētas koka apbūvi

Šīs nedēļas nogalē Aizputē  norisinās 4. arhitektūras studentu plenērs, kas līdz šim bijis starptautisks, bet šogad pulcējis tikai Latvijas augstskolu pārstāvjus. Trīs dienu laikā topošie speciālisti kopā ar ekspertiem turpina pērn aizsākto mazpilsētas koka arhitektūras mantojuma un tā saglabāšanas iespēju izpēti, taču šoreiz - izmantojot modernās 3D tehnoloģijas.

Drona skaņas, kā arī pats bezpilota lidaparāts šajās dienās dzirdams un redzams virs Aizputes vecpilsētas. Lidojumā no divu līdz aptuvenu 30 metru augstumam tiek vākta telpiskā informācija par vecpilsētas ainavu, tās apbūvi un katru objektu atsevišķi – jumta klājumu, būvelementiem, fasādi.

“Mēs redzam, kā tas izskatās šodien, taču nākamajām paaudzēm kaut kas no tā būs zudis un būs grūti to izstāstīt – tas ir jāredz, jāsajūt. Ceram, ka tas, ko mēs darām, palīdzēs visu saglabāt un vismaz radīt iespaidu, līdzīgi kā vēsturiskās fotogrāfijas, ko redzam arhīvos,” cerību pauda arhitekts Egils Markuss.

Divi miljoni mērījumu sekundē jeb 120 miljoni minūtē - tieši tik daudz punktu tiek iegūts no vienas pozīcijas ar trīs dimensiju skeneri. Punktu mākonis ir precīzs telpiskais 3D modelis, kas praktiski uzreiz ir redzams viedierīcēs, stāstīja un rādīja Rīgas Tehniskās universitātes asociētais profesors Māris Kaļinka. Tas ļauj ātri un efektīvi ievākt nepieciešamos datus.

“Ar lāzeri mēs skenējam visas ēkas - gan ārpusi, gan dažām, kā šai ''Serdes'' ēkai, arī iekšpusi un radām 3D modeļus. Savukārt ar dronu fiksējam šo ainavisko apkārtni,” skaidroja Kaļinka.

Arhitektūras plenēra dalībnieki - topošie arhitekti no Latvijas augstskolām - kopā ar ģeomātikas ekspertiem strādā pie Aizputes pilsētas  centra fragmenta 3D modeļa izstrādes. Tie ir gan dronējumi, gan lāzerskenējumi septiņām ēkām, kuras drīzumā plānots restaurēt vai renovēt. Šādi dati ir reāls ieguvums, lai veicinātu pilsētas koka apbūves sakopšanu, atzina speciālisti.

“Ja ir noskenētas ēku fasādes, datus varam izmantot vecpilsētas saglabāšanai, atjaunošanai. Tās pašas krāsu pases varam sataisīt visām ēkām,” norādīja Aizputes novada būvvaldes vadītājs Kaspars Dzenis.

Plenēra laikā iegūtie dati tiks nodoti bezatlīdzības lietošanā Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei, Aizputes novada pašvaldībai un ēku īpašniekiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti