Aicina uz diskusiju par to, kā satikties zinātnei un sabiedrībai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Ne tuvu viss, kas tiek radīts pētnieciskajās institūcijās, ierauga dienasgaismu arī ārpus to sienām. Vēl joprojām zinātnieki un viņu pētījumi daudziem šķiet kas pilnībā no reālās dzīves atrauts. Kā efektīvāk ieviest zinātnisko pētījumu rezultātus dzīvē, kā veidot mijiedarbību ar sabiedrību un arī starp pašiem pētniekiem dažādās valstīs – par to 8. februārī tiks spriests Latvijas un diasporas zinātnieku un dažādu organizāciju pārstāvju tiešsaistes diskusijā, kurai pieteikties var ikviens interesents.

"Zināšanu pārnese nav pašsaprotams process, kas notiek automātiski. Ir jāmācās, jāskatās, kādi elementi strādā, jāveido kaut kāda sistēma, lai tās zināšanas, kas tiek radītas universitātēs, institūtos un citur, tiktu arī veiksmīgi izplatītas tālāk.

Procesā ir iesaistīti dažādi cilvēki, tīkli; ir dažādi veidi, kā to dara, izvēles. Arī ārējie apstākļi ir būtiski – finansējums, valsts politika, sabiedrības pieprasījums. Vai atradīsies dzirdīgas ausis, vai arī turpinās valdīt uzskats, ka pētnieki tur kaut ko savā nodabā čubinās, atrauti no pārējās sabiedrības un neko nezinot no reālās dzīves," saka diskusijas "Zināšanu pārnese: iespējas un izaicinājumi" moderatore, sociālantropoloģe Ieva Puzo.

"Lielais uzdevums ir veicināt sadarbību starp Latvijas un ārvalstu pētniekiem, bet lielākais izaicinājums – individuālām pētnieku aktivitātēm, sadarbības tīkliem rast arī institucionālu atbalstu, lai tas nebalstās tikai uz atsevišķu cilvēku entuziasmu un atbildību."

Šī saruna būs pirmā no izzinošu diskusiju sērijas, kuru laikā tiks rosināta un veicināta plašāka, dziļāka sadarbība starp Latvijas zinātniekiem un pētniekiem diasporā.

Viens no mērķiem ir arī zinātnes nozīmes popularizēšana sabiedrībā. Ieva Puzo novērojusi – pēdējo gadu diskusijas, kas izskanējušas Latvijā dažādu pētījumu kontekstā, parāda, cik tomēr maza cilvēkiem ir izpratne par to, ko īsti dara zinātnieki: "Piemēram, pētījumi aizņem ilgu laiku, tas ir garš process, bet mēs dzīvojam vidē, kur viss notiek ļoti ātri. Kamēr mēs nesalīmeņosim šīs dažādās izpratnes, būs grūti pārliecināt politiķus, ka zinātnei vajag finansējumu; būs grūti pārliecināt vidusmēra pilsoni, ka zinātniekiem ir nepieciešams maksāt algu, un tamlīdzīgi. Tāpēc saskarsmei starp pētniekiem un pārējo sabiedrības daļu noteikti jābūt un jābūt arvien lielākai. Viens no šogad plānotajiem pasākumiem ir diskusija arī par to, kā iesaistīt pētījumos ikdienā ar zinātni nesaistītus cilvēkus. Un tas jau tiek veiksmīgi darīts, piemēram, putnu vērošanā un skaitīšanā. Tad uzreiz rodas izpratne, ko tad tie pētnieki dara un grib panākt!"

Pirms gandrīz desmit gadiem sociālantropoloģe doktora disertācijas pētījuma ietvaros bijusi Japānā, un viņu pārsteidzis, ka šajā valstī viens no pētījuma projektu punktiem ir obligāta saskarsme ar "parastajiem cilvēkiem":  "Jaunajiem zinātniekiem bija, piemēram, jāiet uz skolām un jāstāsta par to, ko viņi īsti dara, ko pēta. Nevar teikt, ka tas bija kas tāds, par ko zinātnieki paši ļoti priecājās un gaidīja kā mēneša notikumu, bet viņi teica – mēs saņemam publisko finansējumu, valsts naudu, tā ir nodokļu maksātāju nauda, un viņiem tiesības zināt. Un tad jau uzreiz veidojas mijiedarbība, cikliskums. Nesen lasīju ziņu par to, ka Daugavpils Universitātes zinātniece Anita Rukmane Filipīnās atklāja jaunu vaboļu sugu un nosauca ārsta vārdā pateicībā par dzīvības glābšanu. [sīkāk par to var lasīt šeit – red. piez.] Man tā likās fantastiska ziņa! Tas padara visu procesu ļoti… cilvēcisku. Parāda, ka zinātnieks nav nekāds sausiņš, bet ir dzīvs cilvēks, un arī to, ka Latvijas zinātnieki ir daļa no globālās pētniecības aprites, viņi veic pētījumus dažādās pasaules vietās, un tam ir paliekoša vērtība."

Diskusija "Zināšanu pārnese: iespējas un izaicinājumi" notiks 8. februārī plkst. 13.30. Fokusā būs vairāki jautājumi: vai pētniekiem un organizācijām Latvijā un ārpus tās ir vienota izpratne par to, kas ir zināšanu pārnese? Kas ir zināšanu pārneses procesa svarīgākie faktori un noteikumi tās attīstīšanai? Kādi praktiski soļi būtu jāsper, lai veicinātu zināšanu pārnesi starp organizācijām un cilvēkiem pāri robežām?

Sarunas dalībnieces:

  • Klīnisko pētījumu biznesa attīstības vadītāja Lielbritānijas valsts klīniskās pētniecības institūtā, viena no Diasporas māsu un vecmāšu apvienības iniciatorēm un veidotājām, vairāku augstskolu vieslektore Dace Dimza-Jones;
  • Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnes un inovācijas centra direktore, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas un Eiropas Inovāciju padomes valdes locekle Liene Briede;
  • Latvijas Investīciju attīstības aģentūras Tehnologiju departamenta direktore, CERN Latvijas industriālās sadarbības pārstāve Lauma Muižniece;
  • Dānijas Tehniskās augstskolas doktorantūras studente Evita Milana.

Diskusijas dalībnieces stāstīts par personīgo pieredzi, iezīmējot izaicinājumus, daloties arī ar veiksmes stāstiem. Pēc pieredzes stāstiem notiks moderēta diskusija.

Pasākumā piedalīties aicināti gan atsevišķi pētnieki, gan arī pētniecības institūciju un citu organizāciju pārstāvji no Latvijas un ārvalstīm, lai pavērtu Latvijas pētniecības telpu plašākai sadarbībai ar diasporas zinātniekiem.

Reģistrēties un saņemt pieejas saiti tiešsaistes pasākumam iespējams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti