Visu oktobri Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts “BIOR”, iesaistoties starptautiskā pētījumā, aicina suņu saimniekus jebkurā no Latvijā esošajiem “BIOR” paraugu pieņemšanas kabinetiem iesniegt sava suņa fekāliju paraugus, lai varētu izpētīt ehinokoku sastopamību mājas suņos.
“Parauga apjomam ir jābūt pietiekamam. Tas ir 10–15 grami.
Vienkāršākos vārdos sakot, tā ir aptuveni sauja suņa fekāliju, lai mums pietiktu visiem izmeklējumiem,” skaidroja “BIOR” Parazitoloģijas grupas vadošā pētniece Gunita Deksne.
Cilvēkā ehinokoki var nokļūt, lietojot, piemēram, piesārņotu pārtiku, kurai virsū ir savvaļas dzīvnieku fekālais piesārņojums, ko ar aci nemaz nevar saskatīt. Tāpat šo parazītu iespējams iegūt bučojoties, piemēram, ar ehinokoku pārnēsājošu suni, vai to paglaudot un pēc tam nenomazgājot rokas.
“Tas ir lentenis, pieaudzis tārps, kura izmērs sasniedz 3–5 milimetrus. Nekas bīstams neizklausās, bet, ja šis parazīts nonāk cilvēkā, tad parazīts ir ļoti viltīgs. Tādā orgānā kā aknas viņš var attīstīties līdz pat desmit gadu garumā, neierosinot nekādu saslimšanu. Pētījumi liecina, ka Baltijas valstīs diagnozi uzstāda salīdzinoši vēlu, kad slimība ir grūti ārstējama. Bez ķirurģiskas iejaukšanās vairs nav iespējams cilvēkiem glābt veselību,” skaidroja Gunita Deksne.
Latvijā ik gadu konstatē aptuveni 10 šādā veidā sasirgušus cilvēkus.
Pētījuma mērķis ir saprast, cik izplatīts ir šis parazīts Latvijas suņos. Suņu saimniekiem atliek vien maisiņā savākt sava mīluļa fekālijas un pēc iespējas ātrāk tās nogādāt kādā no “BIOR” laboratorijām.
“Latgales reģions mums ir interesants ar to, ka pēdējo gadu laikā cita pētījuma ietvaros mēs Latgales reģionā konstatējām jaunu ehinokoku sugu, kas ir ne mazāk bīstama cilvēka veselībai. Mēs gribētu Latgales reģionu mazliet vairāk papētīt un saprast, no kurienes šis ehinokoks ir ienācis,” stāstīja Gunita Deksne.
Fekāliju analīzes tiek veiktas bez maksas, un dati ir anonīmi. Suņa saimnieki pēc tam saņems sava mīluļa analīzes, un patiesībā šī ir tāda kā bezmaksas veselības pārbaude, jo vienlaikus tiek meklēti arī citi parazīti.
“Saņemot paraugu, laboratorijā tas tiek sadalīts divās daļās. Viena daļa ir starptautiskajam pētījumam, un otra daļa ir papildu izmeklējumiem, par kuriem suņu saimnieki arī var saņemt atbildes un rezultātus. Tā daļa, kas ir veltīta papildu izmeklējumiem, tiek nodota tālāk uz vairākām metodēm, viena ir vienšūnu parazītiem, otra metode ir nematožu un lenteņu olu konstatēšanai, trešā ir trematožu olu konstatēšanai,” pastāstīja BIOR Parazitoloģijas grupas vadītāja Zanda Ozoliņa.
Pētījumā aicināti piedalīties tie suņi, kuriem pēdējo trīs līdz sešu mēnešu laikā nav veikta attārpošana. Pētniekus interesē ne vien lauku suņi, bet arī situācija ar mājas suņiem, kas dzīvo pilsētās, tajā skaitā Rīgā.
