Panorāma

Streļčenoka darbam diametrāli pretēji vērtējumi

Panorāma

Baltkrievi grib atpūsties pie jūras

Saules aptumsums Eiropā

Aculiecinieku iespaidi par Saules aptumsuma vērošanu Latvijā un Svalbārā

Lai arī laiks bija mākoņains, daudzviet Latvijā šodien varēja vērot daļēju Saules aptumsumu. Šī dabas parādība bija redzama arī citviet pasaulē, pilnu Saules aptumsumu klātienē aiz Polārā loka redzēja entuziastu grupa no Latvijas.

Latgalē Saules aptumsumu varēja izbaudīt pilnībā, Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" sacīja Toms Bricis, kurš bija devies Latgales virzienā. Palīdzējis tas, ka bijuši augstie spalvu mākoņi, savukārt Kurzemē redzēt Saules aptumsumu bija samērā grūti. Viņš arī pastāstīja, ka jau no bērnības Saules aptumsuma vērošanai, kā to mācījis vectēvs, izmanto kvēpinātu stiklu, caur kuru vērot spožo debess ķermeni.

Lai arī aptumsums bijis daļējs - Latvijā bija redzams kā Mēness aizsedz 0,77 daļu no Saules, tā maksimuma brīdī varējis just, ka satumst.

20.martā Latvijas Astronomijas biedrība (LAB) organizēja novērojumus Rīgā, Ķīpsalā iepretim "Swedbank" galvenai ēkai, Latvijas Radio pastāstīja biedrības pārstāvis Mārtiņš Gills. Uz pasākumu bija ieradušies aptuveni 200 cilvēki, kuri nebija vīlušies, jo starp mākoņiem brīžam diezgan labi bija vērojama šī cilvēku uzmanību piesaistošā dabas parādība.

Ja kādam ir interese vērot pilnu Saules aptumsumu, tad LAB pārstāvis Mārtiņš Gills iesaka pēc diviem gadiem doties uz ASV.

Tikmēr Svalbārā, aiz polārā loka - 12 grādus no Ziemeļpola atrodas entuziastu grupa no Latvijas, lai -17 grādu aukstumā vērotu pilno Saules aptumsumu.


Šādus kadrus 20.martā fiksēja astronomijas cienītāju grupa no Latvijas

"Mēness aizklāja Sauli, satumsa, maza svītriņa dzisa, līdz palika vien dimanta gredzens," Latvijas Radio no Artikas telefonsarunā iespaidos dalījās grupas vadītāja Agnese Zalcmane, kurā kopā ar grupiņu entuziastu no Latvijas bija devusies vērot aptumsumu klātienē. "Arī gredzens pazuda un satumsa pavisam, ieslēdzās pat pilsētas apgaismojums. Bija redzams spožs vainags ar pilnīgi melnu vidu," turpina Agnese. 

"Tas nav izstāstāms! 2,5 minūtes varējām skatīties to, kā Mēness aizsedz Sauli ar neapbruņotu aci. Citās reizēs maksimālais laiks ir bijis vairāk kā sešas minūtes, taču ir bijuši gadījumi, kad šo parādību var vērot vien 15 sekundes. Ļoti sala pirksti un mūsu fotoaparātiem svīda stikli," iespaidos dalās Špicbergenes ekspedīcijas dalībniece Agnese.

Viņa kopā vēl dažiem entuziastiem komandā "Eclipse Tour" no Latvijas devās uz Norvēģiju, uz Svalbāras galvaspilsētu Longjerbīeni, lai novērotu pilnu saules aptumsuma fāzi un Latvijas Radio zināja stāstīt, ka ir tādi astronomijas cienītāji, kas gatavi ierasties pasaules otrā pusē tikai uz vienu dienu, lai būtu klāt šajos brīžos. Viņa pati parasti dodas vismaz nedēļu ilgā ceļojumā.

 

 

 

Viena no grupas dalībniecēm Alīna Rence portālam lsm.lv pavēstīja, ka apstākļi aptumsuma vērošanai bijuši ideāli - saulains laiks, gandrīz bezvējš, skaidras debesis bez mākoņiem. Bija lieliski vērojamas visas aptumsuma fāzes. Pilnā aptumsuma laikā vērojām dimanta gredzena efektu. Plkst.14.27 apkārtne satumsa un aptumšotā Saule mums bija redzama virs fjorda, radot sirereāli skaistu skatu. Aptumsumu vērojām pie Longjerbīenes baznīcas." Savukārt grupas dalībnieks Edgars Rencis ik vakarus veic 100 metru garus skrējienus basām pēdām aiz Polārā loka.

"Spīguļo, Saulīte,
Spīguļo, spīguļo!
Met melnu kreklu zemē,
Velc baltu mugurā!"

"Dainu skapī nepārprotami var atrast tautas dziesmas, kas liecina par seno latviešu novērojumiem Saules un Mēness aptumsumu laikā," pavēstīja žurnāla "Zvaigžņotā Debess" pārstāve Irēna Pundure. Iespējams, ka latvieši labi zinājuši astronomiju, tāpēc aptumsumi atspoguļoti folklorā, piemēram:

"Kas to teica, kas redzēja,
Kad Saulīte meita bija?
Mēnestiņis, tas redzēja,
Tas noņēma vainadziņu."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Tehnoloģijas un zinātne
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt