«Aculiecinieks» IKSA laboratorijā pie robotiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Informācijas, komunikācijas, tehnoloģiju un signālu apstrādes laboratorija. Saīsināti IKSA laboratorija. Te notiek valsts nozīmes pētījumi. Būvē robotu prototipus, izstrādā mākslīgā intelekta programmatūras un sensoru datu apstrādes sistēmas Latvijas uzņēmumiem.  

„Robots pirmkārt ir jāuztver kā tehniska iekārta, kas veic konkrētu uzdevumu. Lūk, ko parasti ar robotu mēs saprotam, - ka tas ir mobils un spēj pieņemt patstāvīgus lēmumus. ģenerēt lēmumu alternatīvas un izvēlēties nosacīti labāko. Ja mēs redzam putekļsūcēju robotu, dažādu veidu vēl piedevām, zāles pļāvēji robotu – tātad tā nav gluži lelle.

Tiem, kas valkā plaša patēriņa apģērbu, piemēram, džinsa bikses, jāsaprot, ka to ražošanā cilvēks roku pielicis īsti nav. Liela daļa uzvalku - tieši tāpat tas viss ar automātisku sistēmu top, arī pārtikas ražošana un tā tālāk. Tā kā

robots noteikti ir mūsu ikdiena jau šobrīd.

(..) Mākslīgais intelekts ir visur, tai skaitā arī lasot kāda liela portāla ziņas - ir jāsaprot, ka visu to pamatā roboti sagādāt, nevis cilvēki,” – klāsta RTU IKSA laboratorijas vadītājs Agris Ņikitenko.

Robots - fermā

Arī robotizētā platforma ir lopkopja asistents fermā. Tās uzdevums ir iestumt  atpakaļ  aizgaldā barību, ko govis izrušinājušas  ārā no aploka, stāsta RTU maģistrantūras students Valters Vēciņš:

„Vai nu cilvēks to dara ar lāpstu, vai traktors. Traktors ir skaļāks un rada stresu govīm. Robots ir kluss un to izdara ātri. Nav slimības dienu un citu problēmu. Viņš ir efektīvāks, (..) bija dati redzami, ka palielina izslaukumu.

Iekārta ir metāla korpuss ar motoriem un akumulatoriem, un augšpusē ir smadzenes šim robotam. Tās acis ir ultraskaņas sensori un lāzera sensors, lai viņš varētu redzēt šķēršļus, ja gadās cilvēki vai kaut kas, kam nevajadzētu uzbraukt virsū, lai spētu detektēt. Augšā ir arī kamera; pie griestiem tiek izvietoti marķieri, pēc kuriem viņš zina savu atrašanās vietu telpā.”

Fermās jau strādā līdzīgi dažādu firmu roboti. Taču šim būs  labāka programmatūra:

„Mēs liekam uzsvaru, ka viņi var sadarboties. Viņi ir vieglāki, lētāki un spēj to pašu darbu paveikt ar gudrāku domāšanu - saprast, kā to uzdevumu izdarīt vieglāk.

Esam uztaisījuši, ka šie roboti spēj runāt.

Tas ir, lai  mēs zinātu, kādas darbības viņi veic, lai mēs zinātu, kad viņš veic uzdevumu, kuru uzdevumu ir izdarījis. Mums ir vairāku robotu sistēma - viņi sadarbojas: ja viens robots nespēj veikt uzdevumu, pieņemsim, ir izslēgts un ir jānobrauc pa abām fermas pusēm, tad otrs robots izdarīs abus uzdevumus. Mēs varam saprast, kurā brīdī viņi ir pieņēmuši lēmumu, ka otrs izpildīs abus uzdevumus vai katrs savu.”

Roboti aizvietos monotonā darba darītājus

Agris Ņikitenko stāsta - „roboti maina sabiedrību. Tātad mēs šobrīd piedzīvojam nākamo industriālo revolūciju. (..)  Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka produktu dzīves cikls ir ievērojami samazinājies. Katrs mēs gribam jaunu telefonu pēc pusgada - tā pavisam vienkāršojot šo konceptu - un kādam tas viss ir jāsaražo. Lūk, bet katrs grib ar savu vāciņu, ar savu funkcionalitāti, ar savu izmēru stikliņiem un tā joprojām. Lūk, ir ļoti liels pieprasījums, bet katrs pieprasījuma elements ir individuāls, katram ir sava krāsa, savs izmērs un, kā to visu organizēt, - tipveida konveijers to nenodrošina.

Cilvēka stāvēšana pie konveijera un monotons darbs noteikti ar laiku mazināsies, kas manā skatījumā ir ļoti laba lieta. Lai cilvēks spētu atbrīvot savu radošumu un darīt kaut ko labāku un vērtīgāku visai sabiedrībai, kaut vai mācīt jauno paaudzi. Lūk, un roboti tiešām spēj gan labklājības līmeni, gan dzīves kvalitāti nodrošināt šobrīd un pārskatāmā nākotnē. Nu līdz ar to tādas profesijas, kā es minēju, visticamāk, apkopēji, šoferi, piloti, kuģu kapteiņi, stūrmaņi - šādi monotonu darbu veicēji, ar laiku, es negribu teikt, ka izzudīs pilnībā, bet nu noteikti mazināsies pieprasījums.

Pēdējā laikā noteikti nākuši klāt tā saucamie sarunu roboti, tie ir programmatūras risinājumi. Nu jau ir tādi, kas spēj izmantot sarunas kontekstu, kas ir ļoti būtiski. Tas nozīmē, ka

cilvēkam jau ir grūti atšķirt, vai tā ir mākslīga sistēma vai tomēr dabīga sistēma, kas ar viņu sarunājās, - cilvēks vai robots sarunājas.

Konteksta zināšana ilgu laiku mākslīgajā intelektā patiesībā bija tāds, negribu teikt Svētais Grāls, bet noteikti grūti sasniedzama lieta.”

Čatbots - palīgs, piemēram, studentiem

Drīz arī RTU būs dialogu robots - čatbots. Pagaidām tas darbojas testa vidē. Virtuālais asistents, ar kuru mājaslapā varēs sarunāties vai pareizāk – sarakstīties -, izmantojot, piemēram, „Facebook”.

RTU vadošais pētnieks Antons Mislēvičs rāda: „Šo botu sauc Leo. Leo ir pirmais robots RTU. Ir moderni daudz runāt par čatbotiem. Šim mērķis ir palīdzēt skolēniem, kas grib iestāties RTU, saprast ko mācīties, kā mācīties, kā iestāties. Cilvēka vietā uz tipiskiem jautājumiem var atbildēt mašīnas vai mūs gadījumā - mēs varam atbildēt uz tipiskiem jautājumiem studentiem. Piemēram,  students nevar atrast auditoriju. Bots var saprast šo jautājumu, var parādīt, kur šī auditorija atrodas. Vai arī kā piemērā - cilvēks nezina, kā iestāties RTU, viņš nezina, ko viņš grib mācīties, tad bots var piedāvāt iziet viņam profesionālu testu, kas mums ir,  viņš atbild uz dažiem jautājumiem. Tad bots viņam iesaka, kādas programmas RTU viņam varētu būt interesantas.”

Leo  pagaidām ir iemācīts atbildēt tikai uz 34 jautājumiem. Mums ir diezgan maza jautājumu kopa. Mēs to panācām tikai ar 170 jautājumiem, Ja būtu vairāk piemēru jautājumiem, tad bots būtu gudrāks. Čatboti ir kā trends. Visi par to runā daudz, un viedokļi dalās. Ir cilvēki, kas saka - čatboti ir tādi gudri, un mēs varam aizvietot cilvēkus, un tad čatboti var  runāt un visi saprast tāpat kā mēs. Citi saka, ka čatboti ir ne tik gudri, to pašu varam darīt ar kaut kādām lietotnēm telefonos, var ar mājas lapām. Man liekas, ka kļūdās, gan vieni, gan otri. Patiesība - kā parasti - ir kaut kur pa vidu. Jo, no vienas puses, tie čatboti māk izmantot kanālus, caur kuriem mēs kā cilvēki esam pieraduši runāt, piemēram, feisbukā sarakstoties. Tas ir tas, ko mēs ikdienā darām ļoti bieži. No otras puses, čatboti var saprast mūsu valodu. Ir metodes, kas palīdz apmācīt šos čatbotus.”

Blakus telpā pēta, kā intelektuālās robotizētas sistēmas spēj uztvert skaņu. Pētnieku vidū arī RTU maģistrantūras students Arnolds Āriņš, viņš rāda plati ar septiņiem mikrofoniem: „Skaņa sasniedz dažādos laika momentos. Robotu sistēmas spēj identificēt attēlus, labi spēj analizēt. Šis ir tas brīdis, kad

sabiedrība pieprasa, lai cilvēks interaktīvi spēj sarunāties ar mašīnu.

Un šobrīd es nodarbojos ar to, kā spēt noteikt skaņas virzienu. Un tieši spektra skaņas virzienu. Tie varētu būt vājdzirdīgie, kuriem ir problēmās uztvert skaņas virzienu. Tad arī militārā joma. Būtībā jebkurā jaunā robotizētā sistēmā, kur nepieciešams identificēt skaņas virzienu, šī sistēma būtu noderīga.”

Robots atpazīs emocijas

Bet citviet robotiem māca atpazīt emocijas. Emocionālā skaitļošana ir jauns pētījumu virziens, stāsta RTU doktorante Sintija Petroviča:

„Esmu izstrādājusi mācību sistēmu, kas izmantojot kameru, atpazīst lietotāja emocijas, studentu, kas strādā. Un, kamēr students darbojas, robots pielāgo mācību procesu, komunikāciju ar studentu, sniedz palīdzību un atkarībā no emocijām, cenšas pielāgot uzdevumus un jautājumus. Tas ir kā mācību līdzeklis - ja tu nevari atnākt pie pasniedzēja, kurš tev kaut ko stāsta, tad var iet pie sistēmas, lai māca. Sistēma saprot, ka kaut kas nepatīk, negatīvas emocijas parādās pie kāda jautājuma, cenšas saprast, kāpēc - varbūt cilvēks nesaprot, par ko ir runa, nav iemācījies, tādā veidā cenšas sniegt palīdzību turpinājumam.”  

Zinātniekiem lielākais izaicinājums ir panākt, ka roboti atpazīst ne tikai skaņas un vārdus, bet saprot arī runātā jēgu.

Mašīnu apmācībā Latvijai ir būtiski panākumi, un tā ir robotikas joma, kur Latvija var konkurēt pasaulē.

„Man patīk, tas ir interesanti,” atzīst Agris Ņikitenko. „Tas ir interesanti, tas ir ļoti izaicinoši pirmkārt un ļoti interesanti. Tajā brīdī, kad jūs spējat noprogrammēt kaut ko un robots tur mācās, tas ir ļoti interesanti un aizkustinoši brīžiem. Rada pozitīvus pārdzīvojumus. Tas ir tā, kā kuģi nolaist ūdenī, - viņš peld.

Mākslīgais intelekts kopumā Latvijā ir vēsturiski diezgan spēcīgi attīstīts, pateicoties zinātniskajai skolai, ko mēs mantojām no Padomju Savienības lielā mērā. Un šobrīd mēs noteikti varam teikt, ka Baltijā Latvija ir stingri lielāks punkts kartē nekā Igaunija vai Lietuva. Skaitļošanas tehnikas jomā tieši tāpat, stipri līdzīgi. Drīzāk ir jākonkurē ar Krieviju un Ukrainu, kurās arī vēsturiski tā skaitļošanas tehnika ir pietiekami attīstīta. Sensoru jomā es teiktu, jā, mums ir atsevišķas ļoti labas izstrādes, kas noteikti konkurētspējīgas pasaulē.”

Tas nedraud un ir maz ticams - tā  zinātnieki atbild uz jautājumu  - vai ir iespējams fantastikas filmu scenārijs - ka robots kļūst gudrāks par cilvēku un kļūst bīstams.

Cilvēks arvien ir ievērojami pārāks savā spējā apstrādāt  informāciju, atzīst Agris Ņikitenko:

„Ievērojami pārāks tajā, cik daudz sensoru, nu pieņemsim, uz ādas laukuma vienības ievērojami vairāk, nekā šobrīd elektronika spēj piedāvāt. Tas ir pirmā kārtām. Otrām kārtām lielā mērā tas ir saistīts ar dabīgā intelekta īpatnību, spēju apstrādāt kontekstu, kas robotiem šobrīd nupat nupat ir ienācis. Mēs tur kaut kādus pirmos mēģinājumus darām.  Emocijas ir ļoti zaļā stāvoklī, ja tā var izteikties, bērna autiņos. Mēs nupat sākam saprast, kā emocijas kvantificēt, kā matemātiski apstrādāt, imitēt, atkārtot. Jo mēs zinām, ka emocijām ļoti liels iespaids uz pieņemtajiem lēmumiem. Līdz ar to cilvēks uz ilgu laiku būs pārāks. Bet ir šauras jomas, piemēram, mēs zinām, ka šaha spēlē jau 20 gadus roboti noteikti ir pārāki.

Roboti ir kļuvuši daudz elastīgāki. Viņi daudz labāk kustas, ja tā var izteikties. Daudz dzīvāk kustas, plūstošāk kustas. Labāk spēj pārvaldīt savas kustības, orientēties telpā un tamlīdzīgi. Sensoru blīvums uz kaut kādu telpas vienību robotam ir krietni paaugstinājies. Tieši tāpēc, ka katrs sensors mums ražo datus un šie dati, kādam ir jāapstrādā. Līdz šim diemžēl skaitļošana nebija pieejama tādā miniaturizētā līmenī tā, lai varētu daudz sensorus izmantot. Šobrīd tas ir. Roboti iegūst vairāk informācijas par vidi, kurā tie strādā, lēmumi ir izsvērtāki, un līdz ar to skatītājam no malas šķiet, ka robots ir kļuvis gudrāks.”

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti