5G – vai 2022. beidzot būs izrāviena gads?

Pandēmijas laiks pārliecinoši nomācis kaislības par un ap jauno telekomunikāciju standartu 5G. Lai gan jau vairākus gadus katram no trim lielākajiem mobilo sakaru operatoriem izdevies iegūt no valsts frekvenču spektru, ar komerciālu 5G pielietojumu Latvijā, mobilā interneta lielvalstī, joprojām nevaram lepoties.

Vēsture

Mobilo tehnoloģiju uzvaras gājiens pasaulē sākās ar 1G pagājušā gadsimta astoņdesmitajos, kad patērētājiem tika piedāvāts balss telefonsakaru risinājums “bez vada”. Agrīnajos deviņdesmitajos tika ieviests 2G, un to pieredzējām jau arī Latvijā.

Nākamais solis uz priekšu mobilo sakaru tehnoloģiju attīstībā notika divtūkstošo gadu sākumā, kad mobilajās ierīcēs parādījās piekļuve internetam. 3G ēra pavēra arī iespēju veidot risinājumus, kuri balstās uz lietotāja atrašanās vietas noteikšanu, un tieši šajā posmā mēs pieredzējām sava laikmeta simbolu – “Blackberry” un “iPhone” dzimšanu.

Savukārt jaudīgu un pilnīgu multimediju lietojuma pieredzi mobilās ierīces visbeidzot sāka mums sniegt no 2013. gada, kad Latvijā sāka piedāvāt 4G standartu tālruņos.

Pēc ilgām gaidām un valstiskai pieejai raksturīgām nesteidzīgām telekomunikāciju spektra frekvenču izsolēm 2021. gada nogalē paveikts viss, lai 5G kļūtu par sasniedzamu realitāti.

Latvijā 5G darbojas 3,4 līdz 3,8 gigahercu zonā (šajā spektrā operatori piedalījās izsolēs jau 2017. un 2018. gadā), 1500 megahercu zonā (1500 MHz  pašlaik iespējama gan ir tikai LTE tehnoloģija) un 700 megahercu frekvences zonā.

Te jāpiebilst – Latvija šo procesu tomēr ir spējusi paveikt ātrāk par abām kaimiņvalstīm, jo gan Igaunijā, gan Lietuvā izsoles notiks vien 2022. gada vasarā.

Ikdiena

Vēl pagājušā gada beigās manu uzmanību piesaistīja mobilā tīmekļa analītikas un pētniecības resursa “Tefficent” ziņojums, kas, lai arī slavēja Latviju kā vienu no aktīvākajām valstīm – mobilā interneta patēriņa rekordistēm uz zemeslodes, norādīja, ka telekomunikāciju uzņēmumu pievienotā peļņa uz katru uzskaitīto un mobilā interneta tīklā caurplūdušo megabaitu ir viena no mazākajām pasaulē.

“Tefficent” norādīja, ka pārāk neliels peļņas apjoms ilgākā laikā var traucēt pakalpojumam pilnasinīgi attīstīties.

“Peļņa, ko nes viens klienta iztērētais GB, jāskata Latvijas ekonomiskās situācijas un telekomunikāciju tirgus kontekstā, piemēram, cik populāri konkrētajā tirgū ir bezlimita tarifu plāni un cik pieprasīti tarifu plāni ar ierobežotu internetu. Latvijā bezlimita tarifu plānu pieslēgumi ir ļoti populāri un tas ietekmē peļņu, kuru uzņēmumiem nes viens 1 GB,” norāda "Tele2" pārstāvis Oskars Fīrmanis.

“Kas attiecas uz 5G, tad, domāju, ka Latvija nevarētu sūdzēties par 5G attīstības tempiem, jo, piemēram, Latvijā jau ir notikušas vairāku 5G attīstībai nepieciešamo frekvenču izsoles, kamēr, piemēram, Lietuvā un Igaunijā ar to ir aizķeršanās. Tāpat operatori pakāpeniski palielina 5G bāzes staciju skaitu un mēs – “Tele2” – tuvāko trīs gadu laikā plānojam 5G tīklu, kas būs pieejams 99% Latvijas iedzīvotāju,” turpina Fīrmanis.

Summāri Latvijas interneta patērētāji mēnesī savās mobilajās ierīcēs iegūst un raida 23,8 gigabaitu apjomu.

Lai gan daļa operatoru klientu telekomunikāciju pakalpojumus lieto “bezlimita” režīmā, joprojām tirgū ir spēkā arī mēneša tarifi, kur patēriņš tiek uzskaitīts un abonēšanas maksa tiek aprēķināta, balstoties uz patērētajiem baitiem.

Ikdienā ienākot 5G datu pārraides ātrumam, šis skaitlis noteikti pieaugs. Jau minētā “Tefficent” apkopojumi liecina, ka teritorijās, kur jaunais telekomunikāciju standarts darbojas pilnvērtīgi, patērēto datu apjoms uz vienu personu pieaug teju 2,5 reizes.

“Diemžēl visa telekomunikāciju nozare ir caurausta ar diskusiju par vienības pašizmaksu,” komentē “Latvijas Mobilā telefona” (LMT) viceprezidents Ingmārs Pūķis, norādot, ka vērtēt patēriņa gigabaitus un uzņēmuma resursus, kurus tas spēj ieguldīt attīstībā, ir vienlaikus konservatīvi un neprecīzi.

“Nav atšķirības, no mūsu uzņēmuma skatpunkta raugoties, vai klients patērē vienu megabaitu vai vienu gigabaitu LMT tīklā, jo ekspluatācijas izdevumu summa ir nemainīga. Atšķirības parādās tai mirklī, kad vienā konkrētā punktā, vienlaikus datus patērēt sāk nevis viens, bet vairāki simti mūsu lietotāju – un te mēs runājam par kapitālieguldījumu, kuru lieliski risina tieši 5G, kas ļauj daudz lielākam lietotāju skaitam vienlaikus un brīvi izmantot telekomunikāciju pakalpojumu,” skaidro Pūķis.

Tehnoloģiju mugurkauls

Kā liecina resurss “CellMapper” patlaban 4G ietvarā, “Bite” tīklam valsts teritorijā ir 863 telekomunikāciju torņi, LMT – 1510, bet ''Tele2'' – 988 torņi.

Vēl pirms dažiem gadiem Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ziņoja, valstī pieejamais lejupielādes ātrums visu trīs mobilo operatoru tīklos pārsniedza 30 megabitus sekundē, kas ir gana cienījams rezultāts vēl pirms 5G.

Ingmārs Pūķis norāda, ka 5G bāzes staciju uzstādīšana notiek tajos Latvijas punktos, kur uzņēmuma mobilajā tīklā vērojama lielākā noslodze un jau pieminētā vienlaicīgo mobilā tīkla patērētāju koncentrācija.

Te gan jāpiezīmē – visātrākos mobilā 5G interneta ātrumus iespējams sasniegt tajās pasaules valstīs, kur 5G mobilais tīkls darbojas brīvi, tā dēvētajā SA (standalone) versijā un nav saistīts ar jau pastāvošo telekomunikāciju infrastruktūru.

Šādos tīklos gan tradicionālie balss zvani ir zināms izaicinājums. Par spīti jau ilgai 5G jaunā standarta iedzīvināšanai, tehnoloģisko aizķeršanos netrūkst.

“Mēs savus mobilo sakaru tīklu attīstām ļoti pārdomāti un pragmatiski. Tā ir mūsu – “Tele2” pieeja, kas ir nesusi rezultātus, izveidojot ātrāko 4G tīklu Latvijā, un pie šīs pieejams pieturamies, arī attīstot 5G,” norāda Fīrmanis.

Tele2 5g pārklājums Latvijā.

LMT 5g pārklājums Latvijā.

Bite 5g pārklājums Latvijā.

Uzlabojusies gan viena no redzamajām 5G pieejamības komponentēm – patērētājiem nu jau plaši pieejami dažādu budžetu viedtālruņi, ka spēj darboties 5G tīklā un tepat Latvijā pieslēgties neierasti ātriem mobiliem datiem.

Kā rāda Globālās mobilo sakaru piegādātāju asociācijas (GSA) pētījumi, 2022. gada janvārī pasaulē no visiem viedajiem gadžetiem, profesionālajām iekārtām un privātpersonām pieejamajām ierīcēm teju divas trešdaļas jeb 62% bija tieši jaunā 5G standarta viedtālruņu.

Neskaidrais pielietojums

Lai gan daudz risinājumu, kas izmanto 5G tīklu, nereti notiek mums, parastiem lietotājiem, neredzami, par veiksmīgu komerciālu risinājumu lielos uzņēmumos vai pašvaldībās, kas balstītos tieši uz 5G, nedzird pat “gaiteņa sarunās” un kuluāru diskusijās.

5G infrastruktūras asociācijas (5G-IA) apkopotajā pasaules 5G labajā praksē, 145 lappušu biezā digitālā izdevumā nav minēts neviens biznesa vai tūrisma projekts Latvijā, kas sekmīgi pielietotu 5G.

Daudz piesauktajā digitālajā transformācijā citās Eiropas valstīs tiek būvēti privāti un droši mobilie tīkli – piemēram, Ungārijā tiek realizēts dzelzceļa kravu terminālis ar noslēgtu 5G tīklu, kura iekšienē lieli datu apjomi ceļo ar bezvadu tehnoloģijas palīdzību.

Jā – mēs, kad tālruņi pievienojas 5G, varam cerēt uz daudz lielāku datu plūsmas ātrumu. Jā, 5G var nozīmēt mobilo datu plūsmu, kas jau robežojas ar optiskā tīkla ātrumu un – pandēmijas mājas dabu un izglītības procesa laikā, kad ārkārtīgi pieauguši dažādo telekonferenču risinājumu, 5G ir svarīgs.

Tomēr joprojām iztrūkst reālu inovāciju 5G lietojumam biznesā, kas uzlabotu konkrēto pakalpojumu kvalitāti vai taustāmi efektivizētu darba veikšanu uzņēmumos vai valsts un pašvaldību iestādēs. Mēs joprojām esam “gaidu: stāvoklī. Varbūt 2022. kļūs par izrāviena gadu?

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti